Septembrī ekspluatācijā nodotam vilcienam četri remonti
Vēl 19.septembrī ekspluatācijā pieņemtajam vilcienu sastāvam pirmās nedēļas laikā pagūts veikt jau četrus remontus. Taču pirmie vagoni tika pieņemti maijā, pēdējie septembrī. Piemēram, vasarā nodotajām vagonu grupām katrai veikti vairāk nekā desmit garantijas remontu.
Testējot vagonu grupas, tām parādījās nepilnības, kas saistītas ar sūkņu un dzinēja darbību, taču visbiežāk – saistītas ar pasažieru ērtībām, salona aprīkojumu un durvju darbību.
Vilcienu pieņemšanas laikā problēmu nav bijis un akti parakstīti bez iebildumiem. Taču nepilnības atkal parādījušās jau ekspluatācijas laikā.
“DMU Vilcieni” pārstāvis, “Rīgas Vagonbūves rūpnīcas” valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts apgalvo, ka lielais garantijas remontu skaits ir normāls process pilnībā pārbūvētiem vilcieniem.
Viņš norāda, ka 57 garantijas remonti nenozīmē, ka vilcieni tik reižu ir salūzuši tā, ka nekust. “Dažreiz kaut kādas programmatūras lietas, kas nedarbojas kā nākas, kad klients pasauc – arī tas ir garantijas remonts. Citkārt tas prasa 1-2 stundas,” saka Kamarūts.
Abi gadījumi, kad vilcieni palika pusceļā, esot bijušas sekas kļūdām, uz kurām mašīnisti esot nepareizi reaģējuši. Taču šie abi gadījumi, kad vilcieni ceļu nevarēja turpināt, izskanējuši pietiekami plaši. Un, pirms lemt par to, vai pārskaitīt atbalsta naudu no Kohēzijas fonda, Finanšu ministrija lūgusi Satiksmes ministrijai (SM) veikt padziļinātu pārbaudi par šiem apstākļiem un sniegt atbildi līdz 21.oktobrim. “Tad mēs kā vadošā iestāde arī vērtēsim, vai SM slēdziens par to vai projekts ir pilnībā sasniedzis savu mērķi, un pilnībā ir atbalstāms publiskais atbalsts un saglabājams tas, kas paredzēts, saka Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.
Ministrs projektu sauc par neveiksmīgu
Dīzeļvilcienus nolēma modernizēt pirms trim gadiem, steidzot apgūt Eiropas fondus.
Jau tolaik ekspertīzes norādīja – atjaunošana varētu izmaksāt tikpat cik jaunu iegāde.
Taču modernizēto mūžs būtu īsāks. Termiņi bija īsi, darbi sarežģīti, un biznesu šajā projektā saskatīja tikai viens uzņēmums – pilnsabiedrība “DMU Vilcieni”, piedāvājot cenu 22 miljoni eiro. Galu galā vilcieni bija gatavi gadu vēlāk.
“Klienta izvēlētais scenārijs nebija pats veiksmīgākais – vienā pasūtījumā bija gan projektēšana, gan prototips, gan sertifikācija, gan ražošana – ļoti apjomīgs kontrakts,” raidījumam “de facto” saka Kamarūts.
Ja projektu pabeigtu laikus, PV no Kohēzijas fonda un valsts budžeta saņemtu atbalstu - 15 miljonus eiro. Taču termiņu kavējumi iespējamo atbalsta summu jau ir samazinājuši par trešdaļu - līdz 10 miljoniem.
Projektu par neveiksmīgu eksperimentu sauc gan PV vadītājs, gan tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Vēta atjaunoto vilcienu efektivitāti
“DMU Vilcieni” veido trīs biedri. Finansiāli apjomīgāko daļu veica “Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, darbus deviņu miljonu eiro vērtībā - “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu”, kuras vadībā ir uzņēmējs Oļegs Osinovskis, kuru tur aizdomās par kukuļdošanu saistībā ar citu iepirkumu dzelzceļa nozarē. Mazākā daļa ir trešajam biedram - “VRC Zasulauks”, kas pieder “Pasažieru vilcienam” un “Rīgas Vagonbūves rūpnīcai”. “VRC Zasulauks” projektā bija atvēlēts izjaukt vilcienus, kā arī plānots uzticēt garantijas apkalpošanu.
SM arī informējusi Eiropas fondu uzraugu, ka tā pēta arī atjaunoto vilcienu ekspluatācijas efektivitāti. To var mērīt, piemēram, pēc tā, cik izmaksā viens vilciena kilometrs. Iepirkumā figurē tikai modernizācijas cena, bet lietošanas dārdzība – izpalikusi.
“Diemžēl iepirkumā figurē tikai viens – cena. Ja būtu ierakstīts, ka viena kilometra vilciena izmaksām būtu jābūt kādā konkrētā līmenī, ar kādu maksimālo augšējo robežu, tad tā būtu tā robeža, kurai līdzināties, un varētu pateikt ražotājam – mēs gribējām tādu vilcienu, bet jūs piegādājāt tādu, kas tērē vairāk degvielas, un ir dārgāks ekspluatācijā nekā solījāt. Mums nav šī kritērija,” saka PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.
“Pasažieru vilciens” modernizācijas projektu lūdza izvērtēt arī auditorkompānijai KPMG. “de facto” kļuvis zināms, ka auditori augustā devuši slēdzienu, ka līguma termiņu pagarināšana un galu galā – izpildīšana, tomēr bijusi ekonomiski izdevīgāka nekā tā laušana kādā no jau uzsāktās īstenošanas etapiem. Taču tai pašā laikā arī secināts, ka pasūtītājs neapzinājās kādos termiņos darbu var pabeigt, bet “DMU vilcieni” uzņēmās šos darbus, neraugoties uz to, ka dzelzceļu mašīnbūvē piegāžu cikls ir pat teju gads.
Līgums starp PV un «DMU vilcieni« - augsne konfliktam?
Bijušais “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis (24.05.2012 – 15.07.2014) raidījumam saka:
“Es esmu tāds cilvēks, kas uzskata, ka rezultāts ir galvenais, un rezultāts ir noslēdzies, vilcieni brauc pa sliedēm. Es teiktu tā, ka es lepojos ar padarīto darbu.”
Gala samaksa par visiem darbiem paredzēta nākamnedēļ. Taču pirms naudas saņemšanas “DMU vilcieniem” jāiesniedz bankas garantija nākotnes remontu nodrošināšanai. Tā būs 1,1 miljonu eiro liela (5% no līguma summas), un to uz pusēm nodrošinās “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” un “Rīgas Vagonbūves rūpnīca”.
Taču jau šobrīd par ievērojami nokavētajiem termiņiem PV no uzņēmējam paredzētajiem maksājumiem ieturējis soda naudu – 2,2 miljonus eiro, kas ir maksimāli iespējamais līgumsoda apjoms. Taču uzņēmējs šādu sodu nevēlas maksāt. “Šobrīd mēs no savas puses uzskatām, ka šī diskusija nav pabeigta – cik kavējumu iemesli ir bijuši atkarīgi no mums tīri, no darbības vai bezdarbības un tamlīdzīgi,” saka Kamarūts, piebilstot – ja domstarpības neizdosies atrisināt, iespējama arī tiesāšanās.
“de facto” rīcībā esošās ziņas liecina, ka, izvērtējot starp PV un “DMU vilcieni” noslēgto līgumu, secināts, ka tā nosacījumi ir pārāk interpretējami. Tas nozīmē, ka ar uzņēmēju varētu rasties domstarpības gan par līgumsoda piemērošanu, gan garantijas nodrošinājuma izmantošanu.
Šobrīd “DMU vilcieni” palikusi arī parādā valstij pievienotās vērtības nodokli vairāk nekā pusmiljonu eiro (511 207 eiro), savukārt uzņēmuma biedrs “Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” uz septembra sākumu valstij bija parādā vairāk nekā 600 tūkstošus eiro (605 420). Kamarūts sola, ka nodokļu parādu samaksās, kad saņems naudu par piegādātajiem vilcieniem, bet šobrīd VID lūgts maksājumus atlikt.
