Jau iepriekš lsm.lv vēstījis, ka atsevišķas Latvijas bankas, kas ir specializējušās nerezidentu klientu apkalpošanā, spēlējušas būtisku lomu šajā naudas atmazgāšanas gadījumā. Nule klajā laistajā, otrajā ziņojumā Moldovas Nacionālā banka sniedz detalizētāku informāciju.
Tomēr ziņojumā, kura izstrādē piedalījās arī ASV riska konsultāciju un korporatīvās izmeklēšanas firma “Kroll”, kā arī starptautiskā juridiskā firma “Steptoe&Johnson”, neviena no abām bankām nav nosaukta.
“Divas Latvijas bankas saņēma lielāko daļu ieņēmumu no iespējamiem krāpnieciskiem aizdevumiem,” norādīts ziņojumā. Proti, lielākā daļa līdzekļu tika pārskaitīti uz kontiem Latvijas bankās. Daļa līdzekļu bija izmantota, lai atmaksātu esošos aizdevumu atlikumus, kas tika nodoti caur Latvijas kontiem un tika nodoti atpakaļ uz Moldovu.
Eng.lsm.lv vēsta, ka krāpšanas apjoms un sarežģītība ir pārsteidzoša.
Ziņojumā gan norādīts, ka krāpšanā, iespējams, ir iesaistītas arī citas Latvijas bankas. Tiesa, to, kā arī citu valstu banku varbūtējā iesaiste ir bijusi mazāka nekā divām nekonkretizētajām, iepriekš minētajām Latvijas bankām.
Turklāt, kā teikts ziņojumā, papildus mehānismam, kas, visticamāk, bija izveidots tikai tāpēc, lai izkrāptu naudu Moldovā, līdzīgi naudas mazgāšanas mehānismi perifēriju līmenī bija izveidoti Moldovā, Igaunijā un vēl citās Latvijas bankās.
Oficiālo ziņojuma versiju ir iespējams izlasīt šeit.
