Muitas kriminālpārvaldes darbinieki turpmāk sola daudz rūpīgāk pārbaudīt arī legālo degvielas uzpildes staciju atlikumus. Tikmēr jau atsavinātajai degvielai noteiktas pārbaudes, lai saprastu, vai tā maz ir droši izmantojama mašīnu dzinējos.
Caur nesen muitnieku atklāto nelegālo degvielas tirdzniecības shēmu iespējamie noziedznieki mēģinājuši pārdot teju 100 tonnu degvielas. Oficiāli strādājošu benzīntanku izmantošana nelegālajam rūpalam bijis pārsteigums pat likumsargiem.
„Mēs zinām dažādus faktus par tā sauktajām Polijas degvielām, dažādām eļļām, kas nāk no Polijas, iet atpakaļ un dažādas karuseļu shēmas tiek izmantotas, vai arī atvērtas Latvijas tirgū. Šādi fakti ir bijuši, piemēram nolietiem komerctransporta apjomiem, ir bijuši 75 000 litru krājumi pārvietojamās mīkstā auduma tvertnēs, bet tas bija pažobeļu līmenī,” stāsta VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Edijs Ceipe.
Šis ir pirmais gadījums, kad nelegāli mēģina realizēt caur tirdzniecības tīkliem,” atzīst Ceipe.
Iespējams, tik pārdrošu degvielas pārdošanas shēmu noziedznieki izvēlējušies, lai gūtu vēl lielāku peļņu. Lai arī par benzīntankos nelegāli tirgoto degvielu akcīzes nodoklis, kas veido pusi no benzīna vai dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas, netika maksāts, degvielas pārdošanas cena nebija samazināta. Savukārt starpība, ko veidoja patērētāju nomaksātā nodokļa likme, iespējams, tika paturēta. Tādējādi valstij nodarītie zaudējumi nav mazi.
„Caur pēdējo realizāciju tās ir desmitiem tūkstošos eiro mērāmas naudas summas. Kaut kādā periodā skatoties, tie jau būs lielāki,” norāda Ceipe.
Lai arī pagaidām aizturēto vai aizdomās turēto nav, Ceipe ir pārliecināts, ka tādi parādīsies.
Šobrīd zināms, ka noziedzīgajā shēmā iesaistīti seši četriem dažādiem uzņēmumiem piederoši benzīntanki, viena akcīzes preču noliktava un kāds transporta uzņēmums. Lai arī iesaistīto vārdi vai nosaukumi netiek publiskoti, neoficiālā informācija liecina, ka, iespējams, nelikumības notikušas "Trest" preču zīmes benzīntankos.
„Trest Oil” nebūt nav viens no Latvijas degvielas tirgus līderiem. Par to liecina ne vien kompānijas pieticīgie finanšu rādītāji, bet arī tikpat askētiskā centrālā biroja izvēle. "Lursoft" dati liecina, ka tas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2, vien dažus kvadrātmetrus plašajā benzīntanka kioskā.
Kompānijas vadību - ne Oļegu Černiševu, ne Andreju Maksimovu - LTV Ziņu dienestam šeit neizdevās sastapt. „It kā bija, atbrauca un aizbrauca,” par firmas vadības apmeklējumiem paziņoja kāda darbiniece.
Vairāki ar preču zīmi “Trest” strādājošie benzīntanki reģistrēti kā atsevišķi ārzonas firmām piederoši uzņēmumi. Pat degvielas uzpildes stacijā, kur formāli atrodas "Trest Oil" birojs, saimnieko uzņēmums "Luka Petrol", kura īpašnieks ir kāda Seišelu salās reģistrēta firma.
Līdz šim "Trest" degvielas uzpildes staciju vārds visskaļāk izskanēja vairāk nekā 10 gadus tālā pagātnē, kad uzņēmums tika vainots Berģos esošās Baložu kāpas nelikumīgā norakšanā, lai tur ierīkotu degvielas uzpildes staciju. Lai gan pēcāk sekoja vairākas tiesvedības, atļauju celt benzīntanku “Trest” tā arī nesaņēma.