Mežsaimniecība Latvijā ir zināma jau vairākus gadsimtus. Tā kā Latvija ir tādos apstākļos, ka ir daudz pārmitru mežu, kur grūti piekļūt kokiem, kas izauguši labi, tad viens no pirmajiem uzdevumiem bijis uzsākt mežu meliorāciju iepriekšējā gadsimta sākumā. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas mežu platība Latvijā no aptuveni 30% pirms Pirmā pasaules kara bija samazinājusies līdz 27%. Savukārt 1930. gadu beigās mežu platības atkal sāka atjaunoties, bet tam arī iztraucēja jau Otrais pasaules karš. Pēckara periodā pārsvarā Latvijā bija kompleksā mežsaimniecība, kas nozīmē, ka visi nozarē nodarbinātie savas pūles veltīja darbam, sākot ar mežu ieaudzēšanu un beidzot ar koksnes izejvielu sagatavošanu.
''Nosaukt vēsturē tikai atsevišķus mežkopjus, kas ļoti izceltos ir grūti. Pirmajos Latvijas neatkarības gados var minēt Krišu Melderi vai pirmo no mežu zinātniekiem, kas nozarē ieguva zinātnisko grādu – Arvīdu Kalniņu,'' saka profesors Sermulis. ''Ja pasaules mērogā kokmateriālus gada laikā sagatavo ap 3,5 miljardus kubikmetru, tas nozīmē, ka katram pasaules iedzīvotājam nepilns kubikmetrs. Savukārt Latvija uz savu iedzīvotāju skaitu sagatavo krietni vairāk - katram sešus kubikmetrus.''