Laikā, kad visa pasaule cenšas panākt Covid-19 izplatības mazināšanos, ir strauji krities globālais pieprasījums pēc naftas produktiem. Lai arī tas ir veicinājis naftas cenu krišanos līdz gandrīz 20 gados zemākajam līmenim, tas rada arī pamatīgus zaudējumus naftas ieguves kompānijām. Īpaši situācijas pasliktināšanos izjūt naftas ieguves industrija ASV, precīzāk, slānekļa naftas ieguves industrija, kura ir visvairāk ievainojama augsto ražošanas izmaksu dēļ. ASV prezidents Donalds Tramps bija piedraudējis naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC vadošajai valstij Saūda Arābijai ar jaunām muitas nodevām, ja tā neparūpēsies par situācijas stabilizēšanu pārsātinātajā naftas tirgū.
Pēc mēnešiem ilgiem strīdiem starp Saūda Arābiju un Krieviju, ka arī pēc vairāku dienu aktīvām diskusijām pagājušajā piektdienā pasaules lielākās naftas eksportētājvalstis un to sabiedrotie, jeb tā dēvētā OPEC+ grupa, paziņoja par vēsturisku vienošanos. Proti, tika izlemts maijā un jūnijā samazināt globālo naftas ieguvi gandrīz par 10 miljoniem barelu dienā. Tā ir aptuveni desmitā daļa no visā pasaulē iegūstamās naftas. Šim ierosinājumam gan pretojās Meksika, taču pēc tam, kad sarunas turpinājās arī nedēļas nogalē, savu akceptu ir devusi arī Meksika.
Meksikas piekāpšanās tiek skaidrota ar visai negaidītu Trampa piedāvājumu palielināt ASV daļu naftas ieguves samazinājumā. Lai arī par vienošanās detaļām vēl tikai oficiāli plānots paziņot, ir kļuvis zināms, ka
vienošanās paredz naftas ieguves samazinājumu par 9,7 miljoniem barelu dienā.
Tas ir nedaudz mazāk, nekā sākotnēji plānots. Tas ir arī ievērojami mazāk, nekā tika prognozēts pašā diskusiju sākumposmā, kad figurēja skaitļi no 15 līdz pat 30 miljoniem barelu.
Kā raidsabiedrībai BBC norādījis naftas izpētes un pētniecības firmas “Morningstar” direktors Sendijs Fīldens, šī ir vēsturiska vienošanās, jo runa nav tikai par OPEC vai OPEC+, bet arī par pasaulē lielākajiem naftas piegādātājiem - kā ASV un citas G20 valstis. Taču naftas tirgus analītiķis Gauravs Šarma BBC atzinis, ka pusi no minētā apjoma ir apņēmušās samazināt Krievija un Saūda Arābija, taču Krievija iepriekš ir ļoti negribīgi izpildījusi OPEC+ panāktās vienošanās par ieguves samazināšanu. Tieši tāpēc naftas tirgus, visticamāk, sajūsmu uzreiz neizrādīs.
To apstiprina pirmdienas rīta rādītāji. Reaģējot uz panākto vienošanos, pirmdien ir cēlušās naftas cenas. Taču kāpums ir apstājies, palielinoties bažām par to, vai ar šo vienošanos būs pietiekami Covid-19 satricinātā enerģētikas tirgus stabilizēšanai. Naftas cenas ir cēlušās aptuveni par četriem līdz pieciem procentiem, Brent jēlnaftas cenai sasniedzot gandrīz 33 dolārus par barelu. Lai arī šāds kāpums ir vērā ņemams, tas nav pielīdzināms divciparu kritumiem un kāpumiem, kas piedzīvoti pēdējo nedēļu laikā.
Analītiķi jau prognozē, ka zemā pieprasījuma dēļ naftas tirgū pārprodukcija joprojām saglabāsies, turklāt arī ar pašreizējiem ieguves apjomiem naftas krātuves joprojām turpina piepildīties. Arī tādas ietekmīgas starptautiskas bankas kā "Goldman Sachs" un "UBS" ir prognozējušas, ka Brent naftas cena varētu atkal nokristies līdz 20 dolāriem par barelu, jo Covid-19 apkarošanai ieviestie drošības pasākumi tik drīz pieprasījumu var arī neatjaunot.
Sagaidāms, ka naftas ieguves ierobežojumi tiks mīkstināti pēc jūnija, taču tie joprojām būs spēkā līdz 2022. gada aprīlim.
