Jau vairāk nekā nedēļu darbība pārtraukta sešās ,,Trest” degvielas uzpildes stacijās Rīgā - Maskavas, A.Deglava, Duntes, Mīlgrāvja, Dzelzavas ielās un Brīvības gatvē. Šīs vietas tur aizdomās par nelegālās degvielas tirdzniecību. Autovadītāji, iespējams, pat nav nojautuši, ka savos spēkratos ielējuši tikai benzīnam līdzīgu maisījumu. Toties samaksājuši par to, kā par īstu preci.
Muitas kriminālpārvaldes darbinieki kopumā konfiscējuši apmēram 100 tonnu nelegālās degvielas, no tās tikai trīs tonnas bijusi dīzelis, pārējais – benzīns.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe norāda, ka “tā ir trešo valstu degviela, visticamāk, no tuvākajām valstīm - no Krievijas vai Baltkrievijas”.
„Latvijai vesta cauri tranzītā – nafta, eļļas un dažādi citi šķīdumi vai degviela. Tad jau dažādas viltības izmantojot, nonākusi iekšējā tirgū,” skaidro Ceipe.
Ir vairāki veidi, kā noziedzīgie grupējumi cenšas apmānīt uzraugošās iestādes. Piemēram, ir pieļaujamie zudumi. Ja pieņem, ka tie ir mērāmi 0,1% no kopējā apjoma, tad no simtiem tonnu it kā legālā veidā var iegūt gana lielu daudzumu. Cits veids ir viltot dažādas pavadzīmes un dokumentus. Piemēram, nafta Latvijā ienāk no Krievijas, un tai būtu tranzītā jāiet tālāk uz kādu citu valsti, taču daļa šeit tomēr tiek paturēta. Viltojot dokumentus, iespējams, izdodas kontrolējošajām iestādēm radīt priekšstatu, ka naftas mazāk nav kļuvis.
Tāpat, ievedot naftu vai tās produktus, noziedzīgie grupējumi dažbrīd cenšas neuzrādīt, ka tie ir apliekami ar akcīzes nodokli.
“Ūdens pārvēršas par spirtu un otrādi. Tas pats notiek ar naftas produktiem tikai daudz sarežģītāki kodi tiek pielietoti,” skaidro bijušais VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Kalvis Vītoliņš.
Tomēr šoreiz pārsteidzoši ir tas, ka, visticamāk, kontrabandas degviela nonākusi legālās degvielas uzpildes stacijās. Tās pārvalda četri it kā dažādi uzņēmumi – “AdažOil”, “Auto Oil”, “M Nafta” un “Luka Petrol”. Tomēr visu šo uzņēmumu īpašnieki ir Šeišelu salās, vienā adresē reģistrētas firmas. Latvijā šiem SIA kā juridiskās adreses norādītas degvielas uzpildes stacijas. Tomēr valdes locekļi šeit sastopami nav.
“De Facto” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka savos paskaidrojumos uzņēmumu vadītāji norādījuši, ka nezina, kā nelegālā degviela benzīntankos nonākusi. Iespējams, piegādātāji vienkārši vairāk ielējuši. Taču, kad “De Facto” ieradās uzņēmumu vadītāju dzīves vietās, kungi kameras priekšā runāt nevēlējās.
Atšķirībā no SIA “Luka Petrol” valdes locekļa Aleksandra Lukjančikova un SIA “Auto Oil” valdes locekļa Genādija Korņiloviča mājām Jelgavā, SIA “M Nafta” bijušais īpašnieks un pašreizējais valdes loceklis Nikolajs Piļščikovs izvēlējies vispieticīgāko dzīves vietu - dzīvokli daudzstāvu sērijveida mājā Piņķos. No kaimiņiem “De Facto” uzzināja, ka Pilščikovs, kura uzņēmums apgroza vairāk nekā trīs miljonus eiro gadā, šeit patiešām uzturas.
Pašas stacijas pieder “Trest Oil”. Arī šim uzņēmumam kā juridiskā adrese norādīts benzīntanks Satekles ielā. Taču tā īpašnieki Andrejs Maksimovs un Oļegs Čerņikovs parādās virknē citu firmu valdēs, tostarp “Woodison Terminal”. Tas pērn apgrozījis teju 4,5 miljonus eiro un gadu noslēdzis ar viena miljona eiro peļņu.
Maksimovs dzīves vietā, kas aprīkota ar daudzām video novērošanas kamerām, nav sastopams. “Woodison Terminal” pārstāvji norāda, ka Maksimovs un Čerņikovs šobrīd ir atvaļinājumā.
Saistībā ar tirdzniecībā nonākušajām 100 tonnām degvielas, nenomaksātās akcīzes nodokļa dēļ jau šobrīd valstij nodarītie zaudējumi ir vairāk nekā 50 tūkstoši eiro. Taču, iespējams, ka zaudējumi mērāmi pat simtos tūkstošos eiro, jo nav zināms, cik ilgi degvielas uzpildes stacijās bija nopērkams šāda veida benzīns. Pagaidām aizdomās turamo vai apsūdzēto nav. Noteikti, ka atbildīgās personas tiks identificētas, tas jau ir izmeklēšanas darbs, protams, ka meklēsim patiesos labuma guvējus, kas aiz visa tā stāv,” uzsver Ceipe.
“Trest” nav nevienā no nozares asociācijām. Šo degvielas uzpildes staciju kontrolētā tirgus daļa ir salīdzinoši neliela. Pirms septiņiem gadiem, kad Konkurences padome vēl publicēja konkrētos skaitļus, tā bija tikai 2,9%, un šobrīd “Trest” nekontrolē vairāk par 4% tirgus.
