Viņš informēja, ka šobrīd pie tā jau strādā kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), jo baltkrievu uzņēmumi meklē iespējas pārcelties uz Latviju. LIAA pārstāvniecība Baltkrievijā strādā pie tā, paši meklē un aicina uzņēmējus.
“Politiski esam vienojušies, ka skatāmies uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu pusi, ar augstu pievienotu vērtību, tos labprāt šeit sagaidām,” sacīja Nemiro.
LIAA dati liecina, ka Līdz 9. septembrim padziļinātas konsultācijas par iespējām pārcelt savu darbību uz Latviju sniegtas 154 Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām, kas Baltkrievijā nodarbina vairāk nekā 4000 cilvēku, bet uz Latviju pagaidām plāno pārcelt ap 450 darbinieku, galvenokārt vadību un galvenos speciālistus. Aptuveni 40 no šiem uzņēmumiem strādā informācijas tehnoloģiju jomā, bet 25 ir ražošanas uzņēmumi. Tāpat vairāki uzņēmumi atbilst jaunuzņēmumu statusam.
Lēmumu par savas darbības pārcelšanu līdz 9. septembrim jau ir pieņēmuši 10 uzņēmumi, kuri šobrīd kārto dokumentāciju, informēja LIAA.
Nemiro raidījumā “Šodienas jautājums” atzina, ka uzņēmumu pārcelšanās nebūs ātrs process, jo tie ir jāpārbauda drošības iestādēm. Nemiro arī norādīja – uzņēmumiem šeit jāspēj nodrošināt kontu atvēršanu, jo pretējā gadījumā tie būs tikai sapņi un viņi dosies uz Poliju.
Par sarežģījumiem ar kontu atvēršanu ārvalstu uzņēmumiem sāka runāt investori pēc tam, kad sekojot “finanšu sistēmas kapitālajam remontam”, bankas ieviesa pārāk stingras prasības naudas atmazgāšanas novēršanai. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka Latvijas finanšu sektorā būtu jāizbeidz tikai meklēt "melno naudu" un vairāk jādomā par banku sektora attīstību.
Savukārt, komentējot iespējamas Baltkrievijas sankcijas pret Baltijas valstīm, Nemiro aicināja “neskriet vilcienam pa priekšu”, norādot, ka tagad notiek vārdu kaujas, bet pagaidām Latvijas uzņēmumu darbība Baltkrievijā nav ietekmēta.
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norādīja, ka, draudot novirzīt kravas no Baltijas valstu ostām uz Krieviju, Aleksandram Lukašenko jārēķinās ne tikai ar Maskavu, bet arī ar lielu spēlētāju, kas virza savas kravas caur Baltkrieviju – Ķīnu.
Lukašenko var vienoties ar Maskavu, bet, vai viņš pajautāja Ķīnai, vai tā vēlas virzīt savas kravas caur Krieviju, vai arī caur ostām, ar kurām jau ir iestrādes, norādīja Kols.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau vairākas nedēļas turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
Tikmēr Lukašenko, reaģējot uz dažu valstu jau noteiktajām un Eiropas Savienības plānotajām sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar pārkāpumiem prezidenta vēlēšanās un vardarbību pret miermīlīgiem protestiem, paziņoja, ka Minska spers atbildes soļus un novirzīs savas kravas no Lietuvas ostām.
Taču mēnesi pēc vēlēšanām viņš arī pieļāvis iespēju rīkot pirmstermiņa vēlēšanas.
