No Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā programma „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” iemantojusi tik lielu popularitāti, ka nepilnus divus gadus pēc projektu pieteikumu iesniegšanas sākuma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nākusi klajā ar brīdinājumu, ka drīzumā pārtrauks maksājumu pieprasījumu pieņemšanu. Aģentūras direktors Andris Ozols stāsta, ka par šādu risku Ekonomikas ministrijai pavēstīts aptuveni pirms gada.
Ozols skaidroja iemeslus, kādēļ programmai atvēlētais finansējums jau teju izsīcis: „Programma tika iecerēta ar 50% intensitāti, bet tika veidoti Ministru kabineta noteikumi, un šīs uzņēmēju organizācijas, kas labi prot cīnīties par savu biedru labumu, ierosināja intensitāti palielināt līdz 60%. Uzņēmēji paši ar saviem maciņiem balsoja ar 40%. Kad sākās krīze zivju pārstrādes nozarē, Ekonomikas ministrijai tika ierosināts šo tā dēvēto intensitāti palielināt līdz 80%. Taču uzņēmēju organizācijas citās ražošanas jomās, ne tikai pārtikas nozarē, panāca, ka šie 80% attiecas uz visiem projektiem un visām nozarēm.”
Programmas ietvaros uzņēmējiem, kas, meklējot jaunus noieta tirgus, piedalās starptautiskās izstādēs vai tirdzniecības misijās, tiek segta lauvastiesa izdevumu, kas saistīti ar jaunu tirgu meklējumiem. Kopš pērnā gada nogales gan segti tiek vairs tikai 60% izdevumu.
„Apmaksā lielu daļu no izstāžu stendiem, arī no paša brauciena, no biļešu izmaksām, no dzīvošanas viesnīcā, no darbinieku izmaksām,” norādīja Ozols.
Iespēja atgūt lielāko daļu izdevumu, kas saistīti ar savas produkcijas popularizēšanu, iespējams, novedusi pie situācijas, ka uzņēmēji ne vienmēr pietiekami rūpīgi izvērtē iespējamo atdevi.
„Jordānija, Maroka, Malaizija, Irāna, Serbija, Portugāle. Un,
ja jūs skatāties, cik daudz naudas mēs iztērējam, atbalstot mārketingu un cik liels ir tirdzniecības apgrozījums ar šīm valstīm, tad par samērīgumu tiešām rodas šaubas,” saka LIAA direktors.
To, vai piedalīšanās izstādē patiešām nesusi cerētos augļus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nevērtē. Tai nemaz nav šādu tiesību, uzsver aģentūras Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta vadītāja Aija Jaunzeme: „Pašu projektu būvējot, mēs rēķinājāmies ar tāda naudas apjoma paņemšanu, kāds bija iepriekšējā periodā.
Bet šie 80% tiešām pavēra slūžas vaļā, un tas process kļuva nevadāms. Viss ir likumīgi, legāli, pēc likuma un panta.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), kas ir viens no tirdzniecības misiju organizētājiem, vēsts par programmai atvēlētā finansējuma izsīkšanu pārsteigusi kā zibens no skaidrām debesīm, atzīst LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. „Nevar iztērēt to, kā nav. Pareizākais un labākais risinājums būtu meklēt kādas iespējas, kur, pārdalot no kādām mazāk svarīgām jomām, atrast naudu, lai šos virzienus finansētu,” viņš norādīja.
Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) solīja, ka risinājums tiks meklēts jau tuvākajā laikā: „Es esmu uzdevis ministrijai meklēt resursus, lai mēs tomēr varētu atbalstīt Latvijas uzņēmēju dalību izstādēs. Šis ir ļoti svarīgs virziens. Nākamo dienu laikā mēs redzēsim, kāds ir risinājums, lai šajā jautājumā pavirzītos uz priekšu.”
Līdz janvāra beigām programmas ietvaros jau izmaksātā vai rezervētā summa pārsniedz 13 miljonus eiro. Vēl pieejamās naudas apjoms nedaudz pārsniedz divus miljonus eiro, tādēļ, izmaksām turpinoties līdzšinējā apjomā, ar šo naudu pietiek līdz maija sākumam.
