Piena nozarē jau vairākus gadus valda krīze. Neraugoties uz pagājušā gada nogalē izmaksāto papildu atbalstu vairāk nekā 43 miljonu eiro apmērā, nekompensētie zaudējumi gadā sasnieguši 96 miljonus eiro.
Eiropas finansējuma apgūšana gan liecina, ka lauksaimnieki, nonākot izvēles priekšā, padoties negrasās.
“Katrā ziņā tā ir traģēdija šodien lopkopībā. Mēs dzīvojam tikai uz izdzīvošanas līmeņa. No rokas mutē,” saka zemnieku saimniecības “Tukumieši” pārstāve Aira Gurska. Tajā pašā laikā saimniecībā aizvien mēģina riskēt un modernizē ražošanu: “Nu, ko citu lai dara? Kaut kādā veidā jādzīvo uz priekšu, jādomā arī par jauniešiem.”
Pagājušajā plānošanas periodā no ES fondiem lauksaimnieki apguvuši 2,8 miljardus eiro. Jaunajā periodā jau iesniegti projekti par 1,39 miljoniem eiro. “No visiem projektiem 18% ir piena lopkopībā. Protams, to projektu vērtēs arī banka un tas saistās ar kredītiem, un mēs nevaram pateikt, ka visi projekti būs veiksmīgi un tiks realizēti. Bet interese ir patiešām liela,” stāsta Lauku atbalsta dienests direktore Anna Vītola-Helviga.
Zemgales reģionā šajā projektu kārtā saimniecību modernizācijai pieejami 10 miljoni eiro. Mazo saimniecību vidū, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 70 000 eiro, atbalstu, visticamāk, varēs saņemt visi iesniegtie projekti, bet lielo saimniecību vidū konkurence ir ļoti liela.
“Piens Baltijā maksā 20 centus, bet Eiropas Savienībā 30 un vairāk. Tur tā atšķirība ir milzīga. Un varbūt tā ir piensaimnieku cerība, ka tiks sakārtoti tie pārstrādes un kādi citi jautājumi un mēs arī saņemsim,” saka saimniecības “Sidrabes” īpašnieks Imants Šalna.
Aktivitātēm lauku saimniecību modernizēšanai šajā periodā iesniegti 1742 projekti, no tiem 229 Zemgales reģionā.
