Ar likumprojektiem "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" un "Grozījumiem Prokuratūras likumā" paredzēts mainīt Kontroles dienesta juridisko statusu - proti, tas no atrašanās prokuratūras pakļautībā kļūs par Ministru kabineta pārraudzībā esošu tiešas pārvaldes iestādi.
Grozījumi nosaka, ka Kontroles dienests savā darbībā ir neatkarīgs un institucionālā pārraudzība no Ministru kabineta puses tiek īstenota ar iekšlietu ministra starpniecību. Dienesta priekšniekam amata pienākumu pildīšanai būs nepieciešama speciāla atļauja piekļuvei informācijai, kas tiek aizsargāta saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".
Likumprojekti noteiks, ka Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikumu uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima. Dienesta priekšnieks nevarēs piedalīties politisko organizāciju vai to apvienību darbībā. Viena un tā pati persona par Kontroles dienesta priekšnieku nedrīkstēs būt vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Uz Kontroles dienesta priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu. Valdība noteiks arī Kontroles dienesta priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
KONTEKSTS:
Šopavasar ne tikai sabiedrības interesi par dienestu, bet arī politiķus pamodināja ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju paziņojums. Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Krēslu zaudējis arī Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, kura vietu dienesta vadībā no šā gada 1.jūnija ieņem Ilze Znotiņa.
Kontroles dienesta vadītāja iepriekš atzina, ka Latvijai gada laikā ir jāuzrāda būtisks progress naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novēršanā.
Znotiņa arī iepriekš pauda viedokli, ka dienestam jābūt Ministru prezidenta, nevis Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.
