Mainot kadastrālās vērtēšanas kritērijus un principus, nepieciešams paredzēt mērenu un pakāpenisku kadastrālo vērtību pieaugumu dzīvojamās apbūves zemēm, kā arī dzīvojamajiem objektiem, skaidrots dokumentā, ko Ministru kabineta komitejā plānots skatīt 3.aprīlī.
Finanšu ministrija norāda, ka zemes bāzes vērtību līmenis svārstās vairāk nekā 1500 reizes, kā arī plānotās kadastrālo vērtību izmaiņas vidēji Latvijas teritorijā ir vairāk nekā 30% apmērā. No tā secināms, ka ir nepieciešamas ievērojamas izmaiņas kadastrālajā vērtēšanā, nodrošinot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāzes - kadastrālās vērtības - samērīgu pieaugumu.
Kadastrālās vērtības koeficients Latvijā ir 85% no masveida tirgus vērtības, bet, piemēram, Zviedrijā kadastrālās vērtības atbilstības koeficients ir 75%. Nosakot kadastrālo vērtību tik tuvu tirgus vērtībai, ir jābūt pārliecībai, ka tās vērtēšanā ir izmantotas metodes, kas nodrošina taisnīgāku un patiesāku kadastrālo vērtību noteikšanu.
Dzīvojamās apbūves sektorā ir salīdzinoši liela kadastrālās vērtības neatbilstība tirgus vērtībai, īpaši vērtīgākajās kadastrālo vērtību zonās - Rīgas centra zonā, Mežaparkā, Ķīpsalā, Jūrmalā un Pierīgas pašvaldību teritorijā. Plānotais kadastrālās vērtības kāpuma apmērs var sasniegt vairāk nekā divas reizes, piemēram, jaunajiem dzīvokļu projektiem Jūrmalā kadastrālā vērtība var pieaugt pat vairāk nekā par 200%.
Izvērtējot, kā kadastrālās vērtēšanas modelis ietekmē nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, FM kopā ar Tieslietu ministriju (TM) un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) secinājusi, ka, lai īstermiņā nodrošinātu samērīgu kadastrālās vērtības pieaugumu, primāri būtu jānodrošina kadastrālo vērtību "iesaldēšana". Tas nozīmētu, ka kadastrālo vērtību bāzes, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, būtu jāsaglabā nemainīgas līdz 2019.gada 31.decembrim.
Tajā pašā laikā paredzēts pieļaut izņēmumus attiecībā uz pašām vērtīgākajām kadastrālo vērtību zonām (līdz šim nekustamie īpašumi šajās vērtību zonās nav bijuši atbilstoši novērtēti, piemēram Jūrmalā), atsevišķiem ēku tipiem, telpu grupu lietošanas veidiem un saistībā ar atsevišķu apgrūtinājumu piemērošanu.
Sākot ar 2018.gada 1.janvāri ir nepieciešams novērst konstatētos individuālos trūkumus spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes regulējumā, kas pieļauj kadastrālo vērtību pieaugumu noteiktām objektu grupām. Kā risinājumi paredzēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos nekustamā īpašuma datu koriģēšana, tajā skaitā attiecībā uz informāciju par kadastra objekta lietošanas mērķi;
Tiek ieteikts noteikts koriģējošo koeficientu ēkām, kas nodotas ekspluatācijā pēc 2000.gada 1.janvāra ar mērķi pakāpeniski tuvināt to vērtību situācijai tirgū. Atbilstoši Valsts zemes dienesta veiktajam izvērtējumam kadastrālo vērtību zonās, kurās būtiski (vairāk par 30%) atšķiras dzīvojamo ēku, biroja ēku, viesnīcu un citu līdzīgu ēku bāzes vērtības, varētu noteikt koeficientu, kas pakāpeniski izlīdzina minēto ēku tipu kadastrālās bāzes vērtības, tuvinot tās augstākajai, norādīts dokumentā. Tāpat ieteikts samazināt vai atcelt atsevišķu apgrūtinājumu ietekmi uz kadastra objekta kadastrālo vērtību.
Papildus minētajam FM uzskata, ka būtu veicama kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošana 2017.-2018.gadā vairākās jomās. Tas nozīmē īpašumu klasificēšanas/grupēšanas principu pārskatīšanu, zemes un ēkas vērtību sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā atkārtoto izvērtēšanu, kā arī tāda principa noteikšanu, kad kadastrālās vērtības aprēķinā ietvertu tikai tos apgrūtinājumus, kas samazina vērtību. Tāpat rekomendēts daudzdzīvokļu māju apbūves zemes apbūvei vērtējamās standarta platības noteikt atkarībā no apbūves intensitātes, lai lielām nestandarta zemes vienībām kā apbūvi neievērtētu zaļo zonu.
Vidējā termiņā, lai nodrošinātu samērīgu kadastrālo vērtību un NĪN pieaugumu, FM skatījumā, Tieslietu ministrijā būtu vērtējamas un izskatāmas iespējas piemērot 10% pieauguma ierobežojumu kadastrālās vērtības bāzei, dzīvojamajiem īpašumiem samazināt kadastrālo vērtību atbilstības tirgus vērtībām (koeficients 0,85) apmēru, nepiemērot atkāpes un atvieglotus nosacījumus “premium” tipa ēkām, kā arī vērtēt kadastrālo vērtību zonējumu atbilstību un sadalījumu.
Savukārt ilgtermiņā ir nepieciešams vienoties par kadastrālo vērtību bāzi 2020. līdz 2023.gadam, kas tiktu aprēķināta, balstoties uz jau iepriekš pilnveidoto kadastrālās vērtēšanas metodiku.
Vienlaicīgi LPS ir ierosinājusi pārskatīt Ministru kabineta kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju un tajā dotos uzdevumus. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir ierosinājusi pilnveidot kadastrālās vērtēšanas metodiku attiecībā uz īpašumiem, kuriem ir mazs tirgus darījumu skaits, tai skaitā vērtēšanā plašāk izmantojot ienākumu kapitalizācijas un izmaksu metodes, piemēram, inženierbūvēm, rūpnieciskās apbūves objektiem komercobjektiem, jo šo objektu kadastrālā vērtība būtiski atšķiras no tirgus darījumu vai būvniecības izmaksām.
FM informatīvais ziņojums kopumā sagatavots uz 27 lappusēm un aptver arī citus NĪN piemērošanas aspektus.
Jau ziņots, ka TM tuvāko nedēļu laikā iesniegs izskatīšanai valdībā likumprojektu, kurš paredz iesaldēt kadastrālās vērtības uz diviem gadiem, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.
LETA jau vēstīja, ka FM atbalsta TM priekšlikumu nosakot, ka NĪN kāpums nedrīkst pārsniegt 10% robežu. FM kopš pagājušā gada beigām strādājusi pie NĪN izmaiņu risinājumiem, tomēr darba grupa nespēja vienoties par kopīgiem principiem. Rezultātā tika izveidota politiska darba grupa, kas vienojās virzīt uz valdību TM priekšlikumu līdz 2020.gadam "iesaldēt" kadastrālās vērtības un no 2018.gada noteikt, ka NĪN kāpums nedrīkst pārsniegt 10% robežu. Tāpat paredzēts nodrošināt kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu.
