Tas attieksies uz ēkām, kuru būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra un kuras joprojām nav nodotas ekspluatācijā.
Ja dokumentu kārtošana vēl nav uzsākta, visticamāk, ēku nodot ekspluatācijā līdz oktobrim vairs nevar paspēt, jo Valsts zemes dienestā izveidojušās rindas.
2014. gadā ar jaunu būvniecības regulējumu tika noteikts, ka visiem uzsāktajiem būvobjektiem, arī tiem, kam būvatļaujā nav noteikta termiņa, jābūt pabeigtiem ne vēlāk kā pēc astoņiem gadiem.
Termiņš beigsies šogad 1. oktobrī, un līdz ar to ēkām, kuru celtniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra un kuras joprojām nav nodotas ekspluatācijā, pašvaldības varēs palielināt nekustamā īpašuma nodokli līdz likmei, ko piemēro graustiem jeb trim procentiem no kadastrālās vērtības.
"Lai zināmā mērā izvairītos no tā, ka persona jau sāk šo būvi ekspluatēt. Līdzīgi kā bieži vien ir konstatēts, ka ir pagājis noteikts laika periods, ēka ir uzbūvēta, nav nodota ekspluatācijā, un persona patvaļīgi ekspluatē," stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks Andris Lazarevs.
Valsts rīcībā gan nav statistikas, cik šādu ēku varētu būt. Informācija jāprasa katrai būvvaldei atsevišķi, un arī tad ne visas vēsturiskos datus ir apkopojušas. Tomēr vairāku pašvaldību aptauja liecina, ka paaugstinātais nodoklis skars daudzus. Piemēram, Ādažu novadā atbild, ka 1. oktobrī būvniecības termiņš beigsies aptuveni 1000 ēkām. Citās pašvaldībās skaitļi būtiski atšķiras.
"Kopā tie varētu būt ap 420 objektiem, kas varētu iekļauties šajā sarakstā. [..] Tas cipars uz Liepāju, es teiktu, ir diezgan nozīmīgs," secina Liepājas pilsētas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.
"Mums Daugavpilī ir apmēram 2090 tādu objektu, kuri, teiksim, nav apgūti līdz šim brīdim. [..] Gan saimniecības ēkas, gan privātmājas, gan arī kaut kādas vienkāršotas procedūras dzīvokļos un tā tālāk," informē Daugavpils Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta būvinspektors Guntars Ļaudāns.
Savukārt Rīgā paaugstināts nodoklis draud aptuveni 6000 ekspluatācijā nenodotu īpašumu.
"Tur ir ļoti dažādi objekti. Gan privātpersonu, gan juridiskie. Varu piezīmēt to, ka ir arī daži lielie objekti, kuru būvniecība ir iesākta pirms 2008. gada un iepriekšējās krīzes laikā tie nav tikuši pabeigti," norāda RD Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Aija Meļņikova.
Ēkas nodošana ekspluatācijā prasa vairākus mēnešus. Laikietilpīgākā ir būvju kadastrālā uzmērīšana, ko veic Valsts zemes dienests. Tajā atzīst, ka 1. oktobra tuvošanās dēļ uz pakalpojumu izveidojušās rindas. Reģionos uzmērīšana var prasīt trīs mēnešus, Rīgā – četrus.
Tātad, ja procedūra nav sākta, līdz 1. oktobrim ēku nodot ekspluatācijā, visticamāk, vairs nepaspēt. Kadastrālā uzmērīšana vajadzīga arī gadījumā, ja ēka nav pabeigta un būvatļauja jāpagarina. Arī tad no 1. oktobra izvairīties no nodokļa palielināšanas nevarēs.
"Diemžēl, pēc sarunām ar Ekonomikas ministriju, arī gadījumā, ja tiek pagarināts šis maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, šis paaugstinātais nodoklis tiek piemērots, līdz objekts tiek nodots ekspluatācijā," informē RD Pilsētas attīstības departamenta Būvprojektu tiesiskuma izvērtēšanas nodaļas vadītāja Dace Skalbe.
Ekonomikas ministrija vienlaikus uzsver – pašvaldībām ir tiesības, nevis pienākums celt nekustamā īpašuma nodokli laikā nepabeigtām ēkām. Līdz ar to viss atkarīgs no katras pašvaldības deputātiem.
