Zinot, ka cilvēkam nav legālu ienākumu, bet viņš nopērk dārgu auto, īrē greznu mājokli vai dodas eksotiskā ceļojumā, rodas jautājums - no kurienes viņam nauda? Tieši šos pašus jautājumus uzdod arī VID darbinieki.
"Oficiāli saņem minimālo un pārējo aploksnē. Te mēs skatāmies, vai viņu izdevumi atbilst oficiālajiem ienākumiem. Te mēs skatāmies – vai viņi nopērk automašīnas vai nekustamo īpašumu. Un tie nav tikai auto vai īpašums, kas ir reģistrā, mēs redzam, kur pirkti pulksteņi, dārglietas, ceļojumi. Un tur ir fiziskā persona, kam mēs jautāsim, no kurienes tev ir šī nauda," stāstīja VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.
VID skatās arī sludinājumus, kuros īrē un izīrē dārgus īpašumus. Tiešsaistē te ienāk informācija par darījumiem, kas notiek skaidrā naudā un pārsniedz trīs tūkstošus eiro, jo tos deklarēt tirgotājam liek likums. Ja cilvēks nevar pierādīt, no kurienes viņam nauda, seko audits un tiek izrēķināti papildus maksājamie nodokļi.
Tādu situāciju pērn piedzīvoja 140 privātpersonas, un viņiem tas beidzies ar uzrēķinu, kas tuvojas trim miljoniem eiro. 2 700 000 jeb vidēji gandrīz 20 tūkstoši eiro katram ir jāatmaksā valstij.
"Tas, ka no šīm summām iespējams izvairīties, ir mīts.
Veicot auditu, ja personai ir nekustamie vai kustamie īpašumi, mēs uzliekam ķīlas un nodrošināmies. Lai nav tā, ka tad, kad beidzas audits, vairs nekā nepieder. Ja ar šīm summām nepietiek, tad jau ir arī kaut kas tik represīvs kā piedziņa," skaidroja Pelēkā.
Taču šī ir tikai viena ēnu ekonomikas daļa. Daudz plašāka joma ir darba tirgus. Mēbeļu izgatavošana, remonts, celtniecība, skaistumkopšana, kur darījums notiek bez līguma un skaidrā naudā.
Pērn, analizējot sludinājumus, no pelēkās zonas izdevies izvest 1700 strādājošo, kuri savu darbību nebija reģistrējuši vispār. Vēl apjomīgāks ir darbs ar darba devējiem. VID analizē arī pašu uzņēmumu sniegto informāciju. Ja apgrozījums ir ļoti liels, bet darbinieku - aizdomīgi maz, atkal seko jautājumi - kur jums darbarokas? Tā pērn ēnu ekonomiku pameta vēl 5000 strādājošo.
"Uzņēmumi ir nodeklarējuši 5000 darba ņēmēju. Viņi ir iznākuši no ēnas!" norādīja Pelēkā.
Taču tos VID darbiniekus, kas cīnās ar ēnu ekonomiku un šiem riskiem, var salikt vienā mikroautobusā. Nodaļā strādā desmit, divpadsmit cilvēku. Iespējams, vajadzētu krietni vairāk, jo nodokļa nemaksātāju saraksts arī esot garš un, visticamāk, tā ir tikai aisberga redzamā daļa.
