Ekspertu ieskatā cilvēku pulcēšanās risks tirdzniecības centros ir pārāk augsts, tāpēc lielos tirdzniecības centros atļauta tikai pakalpojumu sniegšanas vietu un atsevišķu veikalu veidu darbība
No 7. aprīļa tiek atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana (jeb gadatirgi), vienlaikus apstiprinot drošas tirdzniecības protokolu visai āra tirdzniecībai.
Strādās visi veikali
Visās šajās tirdzniecības vietās (ikvienā veikalā, neatkarīgi no tā izmēra un tirgojamo preču klāsta) jāievēro šādas drošības prasības:
- mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem;
- pie ieejas jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu;
- groziņu/ratiņu/iepirkšanās somu skaitam jāatbilst maksimāli atļautajam apmeklētāju skaitam;
- jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, tajā var atrasties tikai viens apmeklētājs;
- jākontrolē apmeklētāju plūsma pie ieejas/izejas, iekštelpās/ārtelpās un tirdzniecības zālē, kur notiek pastiprināta apmeklētāju pulcēšanās (piem., konkrētās veikalu sekcijās);
- ja infrastruktūra atļauj, jānodala ieeja no izejas, ievērojot ugunsdrošības prasības;
- jādeleģē klātesoša atbildīgā persona, kas pastāvīgi organizē prasību izpildi tirdzniecības vietā, informācija par atbildīgo personu jāizvieto labi redzamā vietā;
- jāizstrādā iekšējās kontroles sistēma (dokumentēta) epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai, kas ietver apmeklētāju aprēķinu, iekšējās procedūras un kontroles, kā arī atbildīgo personu, lai kontroles institūcijas var objektīvi pārliecināties par prasību izpildi;
- aizliegts organizēt un reklamēt īstermiņa (īsāka par 7 dienām) speciālos piedāvājumus, kas varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā, tādejādi radot pulcēšanās risku;
- policija par pārkāpumiem var slēgt tirdzniecības vietu līdz 7 dienām.
Ārpus tirdzniecības vietām būs aizliegts reklamēt speciālos piedāvājumus, kas ir spēkā mazāk par septiņām dienām un varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā vai tirdzniecības centrā, tādējādi radot pulcēšanās risku. Šis ierobežojums neattiecas uz preču atlaidēm (cenu zīmēm) tirdzniecības vietā.
Tirdzniecības centros ierobežojumi
Savukārt tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali:
- kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta,
- kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta,
- aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas);
- optikas preču veikali;
- dzīvnieku barības veikali;
- ziedu veikali;
- grāmatnīcas;
- preses tirdzniecības vietas.
Ekonomikas ministrija norādīja, ka šādi lielie tirdzniecības centri Latvijā ir 32.
Vienlaikus tirdzniecības centros atļauta pakalpojumu sniedzēju darbība (piemēram, ķīmisko tīrītavu, finanšu institūciju, remontu servisu u.c.), bet turpmāk nav atļauta distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos!
Tirdzniecības centros, kuros kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir vismaz 7000 kvadrātmetru, būs jāuzstāda elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsvēra, ka atsevišķos gadījumos tirdzniecības centros durvis būs jāver ciet tiem veikaliem, kas līdz šim varēja strādāt.
“Kā, piemēram, tirdzniecības centrā atrodas veikals “Cenu klubs”, iepriekš viņš varēja tirgot pēc preču saraksta, tad šobrīd viņš neietilpst kategorijās. Ja viņš atrodas tirdzniecības centrā virs 7000 kvadrātmetru, viņš nevarēs strādāt,” skaidroja ministrs.
Tirgi un ielu tirdzniecība
No š.g. 7. aprīļa tirgus atklātajā teritorijā un ielu tirdzniecībā jāievēro šādas drošības prasības:
- apmeklētājiem un pārdevējiem jālieto mutes un deguna aizsegi;
- jāizvieto apmeklētājiem labi salasāma informācija par piesardzības prasībām;
- jānodrošina 2 metru attālums starp tirdzniecības vietām;
- jākontrolē un jāregulē apmeklētāju plūsma vietās, kur pastiprināti pulcējas apmeklētāji, piemēram, ejās, kur ieteicams organizēt vienvirziena plūsmu;
- jāieceļ atbildīgā persona, kas atrodas uz vietas un organizē noteikumos minēto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu;
- jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, kurā aprakstīta procedūra, kā tiek nodrošināta kontrole, lai nepieļautu fiziskās distancēšanās pārkāpumus un novērstu pastiprinātu apmeklētāju pulcēšanos
No š.g. 7. aprīļa tiek atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana, t.i. gadatirgu organizēšana, kur jāievēro šādas drošības prasības:
- apmeklētājiem un pārdevējiem jālieto mutes un deguna aizsegi,
- atļauts izvietot līdz 20 tirdzniecības vietām,
- fiziski jānorobežo gadatirgus teritorija,
- ielu tirdzniecības organizēšanas laikā nenotiek izklaides pasākumi (tematiski svētki, atrakcijas).
Šo prasību ievērošanu kontrolē Valsts un pašvaldību policija. Šajā nodaļā noteikto prasību ievērošanu par maksimāli noteikto apmeklētāju skaitu un iekšējās kontroles sistēmas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu ir tiesīgs kontrolēt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka šis lēmums ir solis prom no atļauto preču sarakstiem, ko vēlējās ne tikai valdība, bet visa sabiedrība.
Līdz ar distancētas tirdzniecības un preču sarakstu atcelšanu būs veikali, kuri iepriekš varēja strādāt, bet tagad nevarēs strādāt, atzina Ekonomikas ministrija.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Endziņš atzina, ka uzņēmēji piekrīt tam, ka tiek atvērti mazie veikali, bet tirdzniecības centros ir noteikti ierobežojumi, vienlaikus paredzot valsts atbalstu nomas maksas segšanai, taču šķiet dīvaini, ka veikali, kas pēc preču sarakstiem varēja strādāt, bet tagad nevarēs.
Ekonomikas ministrija atgādina – lai neradītu cilvēku drūzmēšanos un garas rindas:
- veikalu apmeklē pa vienam (izņemot ar bērnu vai asistentu),
- iepriekš pārdomā nepieciešamos pirkumus,
- plāno iepirkšanos ilgākam laikam uz priekšu,
- veikalā uzturas pēc iespējas īsāku laiku.
Kariņš uzsvēra, ka mērķis ir sakārtot, viņaprāt, neloģiskos un viegli apejamos tirdzniecības ierobežojumus, vienlaikus nepieļaujot pulcēšanos tirdzniecības centros.
“Mēs izprotam situācijas trauslumu, bet, sakārtojot darbību kopumā un pakāpeniski ejot uz tādu drošāku sadzīves modeli kopumā, mēs šobrīd būtu gatavi spert šo soli,” sacīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Pakāpeniski dažādus ierobežojumus tirdzniecības jomā valdība noteica jau no novembra sākuma. Tie izpelnījās tirgotāju un patērētāju kritiku un tika mainīti un precizēti.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Valdība vienojas par četru soļu plānu pakāpeniskai Covid-19 ierobežojošo pasākumu mazināšanai.
