“Pirmām kārtām šis valdības atbalsts ļauj pamatā Latvijas lopkopjiem plānot savu attīstību, savu šodienas situāciju, lai viņiem būtu pārliecības, ka nav nepieciešams ne samazināt ganāmpulkus, ne samazināt šos piena lopus,” saka Gerhards.
Kopš tā brīža pagājuši divi mēneši. Zemnieki savu atbalstu vēl gaida.
Bet līdz maija beigām no visai zemkopības nozarei rezervētās naudas, palīdzība avansa veidā (40% apmērā no iespējamās atbalsta summas) sniegta astoņiem uzņēmumiem – trīs piena pārstrādes uzņēmumiem (SIA “Siguldas saldējums – 384 eiro, AS “Limbažu piens” - 49 708 eiro un SIA “ Rūjienas saldējums” - 87 018 eiro), vienam zivju pārstrādes uzņēmumam (SIA “KH Select” -48 000 eiro), vienam miltu produktu ražotājam (SIA “Lāči” - 21 753 eiro) un trim augļu, dārzeņu un citu nozaru uzņēmumiem (SIA “Serviss DL” – 157 eiro, SIA “Neils” - 848 eiro un SIA “Latvijas Pārtikas ražotājs” - 17 598 eiro). Tas arī viss. No rezervētajiem 45,5 miljoniem iztērēts aptuveni 0.5% jeb 225 469 eiro.
“Situācija jau būs redzama faktiski pēc 15. jūlija tad, kad nāks ar visiem realizācijas dokumentiem, visu, kas ir noticis pēc fakta. Pēc fakta tiks koriģētas šīs summas, šie avansi. Vai tie tiks koriģēti, vai tiks piemaksāts klāt - mēs skatīsimies tajā brīdī, kad mums būs visi dokumenti,” saka Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Andris Grundulis.
Ja līdz jūlijam situācija būtiski uzlabojas, uzņēmējiem saņemtais avanss vai daļa no tā būs jāatmaksā.
Atbalstu tikpat kā nav pieprasījuši arī ēdināšanas nozares pārstāvji. Šim virzienam, primāri domājot par skolu ēdinātājiem, bija rezervēti 12,5 miljoni eiro. Savukārt iesniegumi iesniegti vien par 70 tūkstošiem eiro, turklāt ne visi no šiem iesniegumiem bijuši atbilstoši.
Šobrīd krīze visvairāk ietekmējusi piensaimniecības nozari. Tomēr zemnieki, par kuru ganāmpulku sargāšanu runāja ministrs, visticamāk atbalstu – 86 eiro par vienu govi, nemaz nevarēs saņemt, ja netiks mainīti iepriekš noteiktie kritēriji. Tie paredz jūlija vidū fiksēt vidējo piena cenas kritumu visā valstī par trim mēnešiem, nevērtējot cenu izmaiņas katras konkrētās saimniecības gadījumā. Nozarē strādājošie pieļauj, ka visvairāk cietīs mazās un vidējās saimniecības.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētāja vietniece un Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “Pienupīte” vadītāja Mirdza Feldmane atzīst, ka zemniekiem šis bijis “atkal tāds baigais sitiens, un kā mana kooperatīva biedri teica - cik ilgi? Nu es saku, ka cerība parādās, ka tirgus sāk atlabt un tā cena iet uz augšu. Jo zemnieki ir noguruši, jo, saprotiet paši, ja jums alga ir, piemēram, 500 eiro, un nokrīt uz 200 eiro, kā jūs justos? Vienu mēnesi paciestu, divus, bet ja tu neredzi tam visam nekādu jēgu, tu strādā tikai sava prieka pēc, tad tas nav nopietni”.
Dati liecina, ka cenas kritums aprīlī pret pagājušo gadu ir aptuveni seši procenti (no 30,25 centiem par kg uz 28,5), maijs varētu būt vēl nedaudz sliktāks, ar kritumu aptuveni 15 procenti (no 29,35 centiem par kg uz 25,2). Savukārt jūnijā jau pamanāma neliela situācijas uzlabošanās. Līdz ar to visticamāk noteikumos paredzētā vispārējā krituma mīnus 20 procentu apmērā nebūs.
Krīzes laikā piena iepirkuma cenas lielākoties samazinājuši eksportējošie piena pārstrādes uzņēmumi, mazāk vai nemaz tie, kuri strādā uz vietējo tirgu, jo tajā bija vērojams pat pieaugums. “Es teiktu, pat atsevišķi uzņēmumi ražo nedaudz vairāk, kā tas ir bijis līdz šim, un tam arī ir savs izskaidrojums. Kas attiecas uz eksportu, protams, ka eksporta apjomi ir samazinājušies, sevišķi industriāliem eksporta produktiem. Taču samazinājums, kā tas bija krīzes sākumā, martā, aprīļa mēnesī bija daudz lielāks, nekā tas ir šobrīd, jo patiesībā pamazām arī pasaules tirgi atdzīvojas un Mēs savus produktus varam atkal eksportēt saviem partneriem. Ir tikai viena lieta, ko es gribu atzīmēt, ka diemžēl eksporta cena gan ir būtiski samazinājusies par procentiem, 12 līdz 20 atkarībā no produktu veida,” saka lielākos piena pārstrādes uzņēmumus apvienojošās Latvijas Centrālās Piensaimnieku savienības vadītājs Jānis Šolks.
Šobrīd tiek pieļauts, ka atbalsts iespējams, tiks rēķināts par vienu no mēnešiem (attiecīgi arī samazinās atbalsta summa), taču maz ticams, ka arī vienā atsevišķā mēnesī vidējā cena būs samazinājusies par 20%.
Zemkopības ministrijā sola domāt, kā mainīt noteikumus, lai krīzē vairāk cietušie zemnieki tomēr varētu saņemt atbalstu, bet intervijai deleģētais ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA) konkrētu risinājumu pagaidām nenosauc.
“Kā es jau teicu, 20% nemainīsies. Mēs šobrīd vēl domājam par šo zaudējumu periodu (..) ir jāsaprot arī tas, ka mums, teiksim, ciešot zaudējumus 20% apmērā divos mēnešos, tas ir pietiekami daudz, kas saimniecībai var liegt turpināt attīstīties."
Jūnija sākumā zemkopības nozare tika pie vēl 58 miljoniem eiro. Tie ir Eiropas fondu līdzekļi, lai līdzfinansētu modernizācijas projektus, kas iepriekš iesniegti, bet atzīti par mazāk nozīmīgiem un sacensībā par naudu palikuši aiz svītras. No šī papildu piešķīruma lielākie vinnētāji būs graudu audzētāji – 345 jeb vairāk nekā puse no visiem 612 pieteikumiem pārstāv graudkopības nozari.
4.1. aktivitātes "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" pieteikumi, kas palika bez finansējuma (TOP 10 nozares)
“de facto” izpētīja – no minētajiem 58 miljoniem eiro visvairāk – 9 miljoni nonāks Zemgales reģiona lauksaimniekiem.
Te pavisam pieteikti astoņdesmit pieci projekti, no tiem divdesmit veido aptuveni pusi no reģionam projektu atbalsta summas. Fondu atbalsts aizies jauniem traktoriem un citai tehnikai, tās novietnēm, noliktavām, kaltēm un citiem projektiem.
Zemnieku organizācijas “Zemnieku Saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, norāda: “Šis projekts ir vairāk domāts kā ekonomikas veicināšanas projekts kopumā valstī, jo, protams, būvniecība veicina vietējo vietējā darbaspēka noslogotību, tāpēc arī šāds solis tika sperts, un valdība šādu lēmumu pieņēmusi (..) Jaunu traktoru iegāde tiešā veidā nesilda, protams, jo mēs Latvijā neražojam, bet pastarpināti caur darbaspēka piesaistīšanu, caur darba drošību un citiem aspektiem tas, protams, tāpat ekonomiku veicinošs pasākums.”
Pārstrādes programmā iepriekš bez finansējuma bija palikuši 34 projekti par kopējo summu desmit miljoni. No tiem lielākā daļa ir augļu un gaļas pārstrādē. Projektiem pieejamais publiskā finansējuma atbalsts ir līdz piecdesmit procentiem, bet pārējā summa lauksaimniekiem jāsedz pašiem.
