- Grasās apkarot ēnu ekonomiku un mainīt nodokļu akcentus
- Latvijā lielākā IIN nodokļa likme un sociālā nodokļa daļa
- Mudina mazināt nodokļu slogu zemo algu saņēmējiem
Grasās apkarot ēnu ekonomiku un mainīt nodokļu akcentus
Valdības deklarācija paredz, ka 2020.gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs trešdaļu no iekšzemes kopprodukta. Pašlaik tiek iekasēti 28%. Pie pašreizējā Latvijas IKP (25,6 miljardi eiro) būtu jāiekasē papildus vairāk nekā viens miljards eiro, bet, ņemot vērā, ka 2020.gadā IKP jābūt lielākam, nodokļu ieņēmumi būtu jāpieaudzē vēl vairāk, aprēķinājis raidījums.
“Mums jāsaprot, lai varētu tērēt vairāk izglītībai un veselībai, kur katastrofāli nepieciešams papildu finansējums – vismaz ministri tā saka, jābūt stabiliem ieņēmumiem. Ja mēs visu laiku samazināsim nodokļus, ir risks, ka nevarēsim segt visas vajadzības,” saka jaunā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Mērķa sasniegšanu valdība primāri grib nodrošināt, vairāk iekasējot no ēnu ekonomikas. Tāpat paredzēts pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu, patēriņu, nekustamajiem īpašumiem un dabas resursu izmantošanu.
Par smago nodokļu nastu algota darba darītājiem, īpaši zemu atalgotiem, Latvijai minējušas vairākas starptautiskas organizācijas.
Ja salīdzina trīs Baltijas valstis, tad Latvijā minimālās algas - 370 eiro - saņēmējam bez bērniem pēc nodokļu nomaksas pāri paliek 272 eiro. Lietuvā no tiem pašiem 370 eiro “uz papīra” strādājošajam “uz rokas” paliktu 281 eiro. Igaunijā – 319 eiro.
Latvijā lielākā IIN nodokļa likme un sociālā nodokļa daļa
Līdzīga aina, ja salīdzina lielākas mēnešalgas. 1000 eiro “uz papīra” Latvijā pārvēršas par 706 eiro “uz rokas”, Lietuvā tie ir 760 eiro, Igaunijā – 805 eiro. Tieši par 100 eiro vairāk nekā Latvijā. Pietuvoties vai pārspēt Igaunijā pēc nodokļiem saņemto Latvijā strādājošais var, ja viņam ir pāris apgādājamu radinieku.
Atšķirība rodas, jo strādājošie Igaunijā un Lietuvā vairāk izmaksā darba devējiem, bet no darba ņēmēja nodokļos tiek paņemts mazāk.
Latvijā ir ne vien augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme starp trim Baltijas valstīm, bet arī lielāka sociālā nodokļa daļa jāmaksā pašam darbiniekam.
Kaimiņvalstis iemanījušās daļu no nodokļiem iezīmēt īpaši veselībai.
Mudina mazināt nodokļu slogu zemo algu saņēmējiem
Gan Eiropas Komisija (EK), gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), gan ekonomiski attīstīto valstu apvienība OECD skubinājušas Latviju orientēties uz nodokļu sloga mazināšanu tieši zemu atalgotajiem darbiniekiem. Pašlaik trešdaļa strādājošo oficiāli saņem minimālo algu. OECD rosina samazināt nevis ienākuma nodokli, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas zemām algām. Šāda politika labi ietekmējusi nodarbinātību 14 organizācijas dalībvalstīs.
Kā samazināt augsto nodokļu slogu zemo algu saņēmējiem, ir viens no Pasaules Bankai par 300 000 eiro valdības pasūtītā pētījuma mērķiem. Pasaules Bankas eksperti Latvijas nodokļus vētīs visu gadu un sniegs ieteikumus.
“Mums ir valdības mandāts fokusēties uz konkurētspēju, ienākumu ģenerēšanu, taisnīgumu, kas ir vienlīdzīgas naudas sadales aspekts, un sistēmas efektivitāti. Tas ir tas uz ko mēs skatāmies,” “De facto” saka Pasaules Bankas eksperte Emīlija Sinota.
Pirms ekspertu izvērtējuma finanšu ministre Reizniece-Ozola ļoti piesardzīgi runā par izmaiņām konkrētos nodokļos.
