Šogad 1. martā, kad varēja sākt iesniegt ienākumu deklarācijas par pagājušo gadu, iedzīvotāji bija īpaši aktīvi un pirmajās stundās iesniedza vairāk deklarāciju nekā jebkad iepriekš. Bet divas nedēļas pēc deklarāciju iesniegšanas sākuma Covid-19 dēļ visi VID klientu apkalpošanas centri tika slēgti un klātienē vairs nevarēja ne iesniegt pašas deklarācijas, ne arī uzdot sev interesējošos jautājumus.
Tā rezultātā līdz obligātās iesniegšanas termiņa beigām VID tomēr bija saņēmis nedaudz mazāk deklarāciju nekā pērn šajā periodā – aptuveni 700 000, un absolūti lielāko daļu no tām – elektroniski. Papīra formāta savus pērnā gada ienākumus deklarējuši vien nepilni 3% iesniedzēju.
"Arī šogad diezgan daudziem tāpat kā pagājušajā gadā, veidojas šī piemaksa no tā, ka ir diferencētais neapliekamais minimums piemērots vairāk," sacīja VID Nodokļu pārvaldes pārstāve Dace Ķirse-Ķirša.
Nodokļu parāds šogad izveidojies vien nedaudz mazāk kā pērn – 95 000 cilvēku par kopējo summu 26 miljoni eiro. Parāda summas – visdažādākās.
"Šie cipari ir ļoti dažādi, tie var būt no pāris tūkstošiem līdz pāris desmitiem tūkstošu kādam ir jāpiemaksā, tā ir individuāla situācija," sacīja dienesta pārstāve.
Iedzīvotāju, kuri nodokļos samaksājuši vairāk nekā vajag, šogad savukārt ir nedaudz vairāk kā pērn – 605 000, un valsts viņiem ir parādā kopumā 136 miljonus eiro.
"Mums ir vēl vairāk nekā 100 000 nodokļu maksātāji, no kuriem mēs gaidām deklarācijas," atzina Ķirse-Ķirša.
Tiesa, daļai no viņiem, ar lielākajiem ienākumiem, deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 1. jūlijs, tomēr paredzams, ka, kā jau katru gadu, būs arī tādi, kas obligāto deklarāciju neiesniegs un attiecīgi nodokļu parādu valstij neatmaksās.
Pēdējos pāris gados budžetam šādi gājuši garām aptuveni astoņi miljoni eiro, un šobrīd tiek gatavoti likuma grozījumi, lai nodokļu parādu varētu aprēķināt un iekasēt arī bez deklarācijas iesniegšanas.
