Valdība atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā un likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu likums paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu no 2019. gada 1. janvāra, proti, nodokļa maksātājiem nodokli vairs nevajadzētu maksāt avansā par visu kalendāro gadu, kā līdz šim, bet nodokļa samaksa tiktu veikta par transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. Savukārt grozījumi likumprojektā paredz šādas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības maiņas atcelšanu, tādējādi veicinot plānotās nodokļu izmaiņas valstī, jo, mainot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību, 2019. gadā veidotos šī nodokļa ieņēmumu samazinājums, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu 46,4 miljonu eiro apmērā.
Tāpat apstiprināti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz ieviest PVN apgriezto maksāšanas kārtību būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, kā arī paskaidrot, ka minēto kārtību piemēro visiem būvniecības pakalpojumiem.
Vienlaikus grozījumi likumprojektā paredz noteikt gada apgrozījuma slieksni 40 000 eiro apmērā (pašreiz 50 000 eiro), līdz kuram atļauts iekšzemes PVN maksātājam nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā. Tiek paredzēts, ka grozījumi PVN likumā stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Savukārt jaunie grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” paredz paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 18 000 eiro uz 23 400 eiro un paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem (par katra automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 3204 eiro uz 4164 eiro.
Jau ziņots, ka, turpinot darbu pie nodokļu reformas, valdība vienojās ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet minimālo algu līdz 430 eiro Latvijā varētu palielināt pakāpeniski nākamo divu gadu laikā, nevis jau 2018.gadā, kā bija plānots iepriekš, nolēma koalīcijas padome. Bet progresīvā iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) augstākā likme, ar kuru apliks ienākumus virs 55 tūkstošiem eiro gadā, būs 33,5%.
Savukārt mazākajiem ienākumiem nodokļa likme būs 20%, bet vidējiem ienākumiem likme nemainīsies un būs 23%. Savukārt, lai palielinātu finansējumu veselības nozarei, nolems par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli.
