Atlikt Maksātnespējas likumā paredzētos grozījums līdz martam nākas, jo to iedzīvināšana praksē nevar notikt bez izmaiņām arī Civilprocesa likumā. Bet par tām Saeima nespēja laikus vienoties.
Vēl pa dienu Saeimas juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš stāstīja, ka izņēmums būs pants, kas nosaka, ka privātpersonām maksātnespējas procesu turpmāk būs iespējams iziet daudz ātrāk – aptuveni gada laikā. Tas pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača rosinājuma stāšoties spēkā jau no 1. janvāra. Taču pēcpusdienā ministrs Dzintars Rasnačs Latvijas Televīziju informēja, ka pēdējā brīdī tomēr atsaucis šo rosinājumu, un visi Maksātnespējas likuma grozījumi stāsies spēkā reizē – tātad martā.
“Saskaņas” deputāts Andrejs Elksniņš Maksātnespējas likuma grozījumus kopumā atbalsta, tāpēc ir kritisks par kavēšanos to ieviešanā. „Jā, viņi ir diskutējami. Protams, varētu vērtēt arī iespējamos blakusefektus, kas var iestāties, bet spēkā stāšanās termiņa pārnešana uz 1.martu ir saistīta vienīgi ar Tieslietu ministrijas nespēju laicīgi sagatavot grozījumu paketi Civilprocesa likumā, lai Maksātnespējas likums varētu pilnvērtīgi darboties ar 1.janvāri,” saka Elksniņš.
Gan opozīcijas, gan koalīcijas pārstāvji noraida bažas, ka atviegloto maksātnespējas procesu ļaunprātīgi izmantos turīgi Latvijas iedzīvotāji, kas vēlas tikt vaļā no uzkrātajiem parādiem. Parāda dzēšanas termiņi noteikti atkarībā no parāda summas. Jo lielāka summa, jo ilgāku laiku cilvēkam jāturpina atdot kreditoriem daļa savu ienākumu.
Ja parāda summa ir virs 300 000, tad mēs runājam par saistību dzēšanas termiņu 3 gadi, papildu klāt bankrota procedūras termiņš – tie ir trīsarpus gadi. Līdz ar to tas, ko jūs minējāt – šādi gadījumi, kur cilvēki nonākuši parādu jūgā iespējams dažādu spekulatīvu darījumu rezultātā, faktiski uz viņiem gandrīz neattiecas, un šie termiņi ir pietiekami gari,” saka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).
Privātpersonu maksātnespējas procesa atvieglošana joprojām sadala pretējās frontēs kreditorus un aizņēmējus. Latvijas Kredībanku asociācija paliek pie viedokļa, ka mazināsies cilvēku vēlme kārtot savas saistības un augs nemaksāšanas kultūra. Turklāt tas palielināšot kredītiestāžu riskus, kā rezultātā bankas cels pirmās iemaksas un procentu likmes. Turpretim Latvijas kredītņēmēju asociācija par parādu dzēšanas kārtības atvieglošanu jūtas gandarīta.
