“Situācija ir komplicējusies. Tas sākās kā biznesa darījums, šobrīd tas ir diezgan politizējies, un ir jāizvērtē šī situācija,” saka “Nord Stream 2” pārstāvis Baltijas valstīs Romāns Baumanis.
Ieinteresētie Ventspils uzņēmēji projektam ar roku vēl neatmet, bet iestājies neziņas periods.
“Mēs ļoti ceram, ka var to visu vēl atrisināt un Ventspils osta būs šī projekta dalībniece, un mums būs iespēja nopelnīt,” saka biedrības “Baltijas Asociācija – transports un loģistika” prezidente Inga Antāne.
Viens no asociācijas biedriem “Noord Natie Ventspils Terminals” bija saņēmies piedāvājumu, kas tam būtu nesis trīs miljonu eiro ieņēmumus.
Antāne atzīmē, ka ostas uzņēmumiem neviens nav paskaidrojis, kādēļ Ministru kabineta lēmums bijis tieši tāds.
Ministri slēgtā sēdē pirms divām nedēļām nolēma neatbalstīt pasākumus, kas saistīti ar “Nord Stream 2”, piesaucot būtiskus riskus nacionālajai drošībai. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) izteicās, ka projekts var tikt izmantots kā aizsegs Krievijas specdienestu aktivitātēm.
Ostā pagaidām neplāno šo jautājumu skatīt un min, ka uzņēmumi var rīkoties arī bez ostas līdzdalības.
“Šinī gadījumā, ja kāds no komersantiem ir vienojies par kravu, tad ir spēkā esošā likumdošana. Ja kravā nav narkotikas, ieroči vai kaut kas cits, viņš rīkojas. Ja brīvostas valdei kaut kas būs jālemj, tad valde lems,” saka Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”).
Nav īsti skaidrs, kādu spēli spēlē no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”). Viņš publiski pārmet valdībai, ka tā neaizstāv Latvijas intereses un vairāk rūpējas par ukraiņiem un poļiem, kuriem alternatīvi gāzes vadi nav izdevīgi.
Prokuratūra uzskata, ka patiesā labuma guvējs “Noord Natie Ventspils Terminals” un tā lielākajā īpašniekā “Ventbunkerā” ir arī apsūdzētais Lembergs. Viņš to noliedz. Taču šie aktīvi ir arestēti un uz tiesas laiku ar tiem drīkst rīkoties Lemberga sīvākais pretinieks Rūdolfs Meroni. Šveices advokāts tieši iegūtu no līdzdalības projektā.
Otrs uzņēmums, kam piedāvāja iesaistīties cauruļu piegādē, ir “Eurohome Latvija”. Tas pastarpināti pieder kādām Krievijas pilsonim, bet to vada Jānis Lubiņš, kurš vienlaikus strādā arī Ventspils brīvostas pārvaldē.
“Nord Stream 2” īstenotāji solījuši ostai uzbūvēt un uzdāvināt pārkraušanas laukumu. Tādēļ Lembergs tagad publiski pieprasa sāpju naudu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) šādu iespēju neizskata.
“Nav vienalga kam un par ko pārdoties,” negūtās peļņas sakarā saka Kučinskis.
“Nord Stream 2” vienīgais akcionārs ir Krievijas “Gazprom”, bet piecas Rietumvalstu kompānijas piekritušas dot naudu. Tās ir Francijas “ENGIE”, Austrijas “OMV”, Lielbritānijā, Nīderlandē un ASV bāzētais “Shell” un Vācijas “Uniper” un “Wintershall”.
Eiropas Komisija līdz šim nav sniegusi izsmeļošu viedokli par projektu.
“Šis ir viens projekts, kas iet pilnīgā pretrunā tam, kas noticis Eiropas Savienībā, lai dažādotu piegāžu ceļus, lai dažādotu resursu avotus, lai runātu vienotā balsī ar trešajām valstīm par piegādēm,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.
Ārpolitikas eksperts Andris Sprūds atzīmē, ka projekta sekmīga realizēšana būtu Krievijas panākums. Viņaprāt, “Nord Stream 2” kā biznesa projekts nebūtu jādramatizē, bet tam līdzi nāk politiskais fons Ukrainas krīzes dēļ.
“Krievija spēj sadalīt valstis, radīt neskaidrību, kādi nosacījumi attiecas, vai tas ir gaumīgi sankciju kontekstā realizēt lielus investīciju projektus, jo pamatā šādi projekti ir iesaldēti. Krievijai ir politiskais izdevīgums. No otras puses - var teikt, ka bizness vienmēr ir bijis. Kara apstākļos vai ne kara apstākļos, bizness vienmēr ir bijis. Arī mēs ar lielāko prieku ņemam Krievijas transporta plūsmas uz mūsu ostām,” saka Sprūds.
