Par to trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sēdē informēja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.
Viņa norādīja, ka krāpšanas gadījumi saistīti ar atbalsta pieprasīšanu par platībām, kur 90% zemes nav apstrādāta un ir papuve.
"Šogad LAD ir 900 jauni bioloģiskās saimniekošanas klienti ar kopumā 41 800 hektāriem zemes. Starp šiem klientiem ir vairākas fiziskas personas Ludzas un Rēzeknes novadā, kas pieteikušas atbalstam zemes līdz pat 500 hektāriem, kur 90% platību nekas netiek darīts. Summējot visus atbalsta veidus, šādos gadījumos atbalsts sasniegtu no 100 000 līdz 300 000 eiro. LAD ieskatā tā ir naudas izkrāpšana, un šie saimnieki ir lauksaimnieciskās darbības imitētāji," sacīja LAD direktore.
Viņa arī atzina, ka problēma radusies saistībā ar jauniem noteikumiem atbalsta saņemšanā bioloģiskajiem zemniekiem.
"Ja agrāk papuve bija jāapar katru gadu, tad tagad - vienu reizi divos gados. Tāpat vairs nav spēkā noteikumi, ka atbalsta saņemšanai bioloģiskajiem jāuzrāda 285 eiro ienākumi no hektāra, kā arī nav spēkā prasība, ka papuve nedrīkstētu būt lielāka par 30% zemes," sacīja Helviga-Vītola.
Viņa arī norādīja, ka LAD vērsies pie abām bioloģiskās saimniecības sertificējošām organizācijām - Priekuļu sertifikācijas centra un Vides kvalitātes laboratorijas - ar aicinājumu apsekot bioloģiskās saimniecības un pārskatīt to sertifikāciju.
LAD ieskatā tā ir naudas izkrāpšana, un šie zemnieki ir lauksaimnieciskās darbības imitētāji. Šāda situācija varēja izveidoties, izmantojot jaunos noteikumus atbalsta saņemšanā bioloģiskajiem zemniekiem.
LOSP biedri šodien nolēma gatavot vēstuli Zemkopības ministrijai ar aicinājumu pārskatīt regulējumu. Tiks prasīts atjaunot gan obligāto ienākumu no hektāra, gan arī prasību par papuves apstrādi katru gadi. Tāpat būs minēta prasība ministrijai vērsties pie Eiropas Komisijas un aicināt atjaunot noteikumus, ka atbalsts bioloģiskajai saimniecībai pienākas par zemi, kur papuve neaizņem vairāk par 30% atbalstam pieteiktās platības.
LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus.
