Daugavpils tirdzniecības centra “Ditton nams” paviljonu nomnieki stāsta, ka praktiski neko no precēm, kas bija iepirktas Ziemassvētkiem, nav paspējuši izpārdot. Līdz ar to pelnošais gada mēnesis gājis secen. Lai gan tirdzniecības centrs no janvāra ir piešķīris atlaidi 50% apmērā nomas maksai, dīkstāvē nomu nomaksāt nevarot.
“Mēs šobrīd nevaram samaksāt 50% no nomas maksas. Vienīgais, par ko mēs šobrīd spējam samaksāt, ir par preču uzglabāšanu. Mēs saprotam, ka mūsu preces ir aizsargātas un drošībā, to mēs kā uzņēmēji novērtējam,” pastāstīja “Ditton nams” nomniece Tatjana Krohmale.
Daugavpils pilsētas dome jau ir lēmusi par nomas maksas atlaides piešķiršanu līdz 90% pilsētas uzņēmējiem, tostarp tirdzniecības centriem. Pagājušajā gadā, saņemot nomas atlaidi uz līdzīgiem nosacījumiem, SIA “Ditton nams” gan nav spējis palielināt atlaidi nomniekiem.
“Ditton nams” administrācija skaidroja: “2020. gadā aprīlī un maijā, nākot pretim tirgotājiem sarežģītos finansiālos apstākļos, piešķīra nomniekiem nomas maksas atlaidi kopumā vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā. Sakarā ar to, ka atlaide nekustamā īpašuma nodoklim tika piešķirta tikai aptuveni 66 tūkstošu eiro apmērā, tas ir, 28% apmērā no nomas maksas atlaides, lielākas atlaides un lielāku atbalstu SIA “Ditton nams” nomniekiem nevarēja sniegt.”
Savukārt Rīgā nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, uz kurām Covid-19 seku mazināšanai varētu pretendēt lielie tirdzniecības centri, šobrīd nav paredzētas. Līdz ar to aptaujātie tirdzniecības centri norādīja, ka esošajā situācijā vēlētos lielāku atbalstu.
“Mēs skaidri redzam tirgotāju rosību un vēlmi strādāt, taču nozarē situācija nav viegla – krīze vēl aizvien turpinās. Veiksmīga tās pārvarēšana lielā mērā ir atkarīga arī no valsts atbalsta tirdzniecības jomai un pieņemtajiem lēmumiem,” norādīja iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” vadītāja Zane Kaktiņa.
Uz to norādīja arī “Domina Shopping” direktore Dina Bunce: “....gluži kā mēs plānojam ieguldīt tirdzniecības centra un pilsētvides attīstībā, radot jaunas biznesa iespējas un darba vietas, pieprasām, lai arī valsts līdzieguldās nozares atbalstīšanā un stabilizēšanā.”
Vairāki lielie Rīgas centri uzsākuši balto karogu akciju, izkarinot tos pie tirdzniecības centriem ierasto karogu vietā.
''Šie baltie karogi tirdzniecības centros ir pēdējā stadija pirms maksātnespējas administratoru ierašanās.
Latvijā šobrīd nevar runāt par lielo tirdzniecības centru bankrotiem, taču, skatoties tālākā nākotnē, arī visā pasaulē tiek atzīts – arvien vairāk patērētāju iepērkas tiešsaistē; tirdzniecības centru skaits mazinās, arī pandēmija ir tikai paātrinājusi šo tendenci, jo veselības un drošības apsvērumu dēļ pircēji lielveikalos ienāk arvien retāk,” norādīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
“Pāreja no fiziskā uz attālināto tirdzniecību, interneta tirdzniecības attīstība un, protams, tā struktūras maiņa, kas notikusi pēdējā gada laikā… Gada laikā varbūt noticis tas, kas būtu noticis piecos līdz 10 gados,” norādīja AS “Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Līdz ar to, lai lielie tirdzniecības centri nepārvēršas par graustiem, esot jāmainās un jāmaina visa to filozofija.
“Pēc pandēmijas beigām šiem uzņēmumiem noteikti būs jāizšķiras, cik lielā mērā viņi tālāk iet tirdzniecībā internetā, attālinātajā tirdzniecībā, un cik daudz fiziskās tirdzniecības platības viņiem ir vajadzīgs,” norādīja Āboliņš.
Latvijā ir 53 tirdzniecības centri, kurus var dēvēt par lielajiem. 2020. gadā pasaulē redzēts daudzu tirdzniecības centru bankrots. Pilnībā šī nozare nepazudīšot, taču, pēc ekspertu un nozares pārstāvju domām, būs jādomā par īstermiņa atbalstu un pārmaiņām ilgtermiņā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
