Partiju "Vienotība" pārstāvošais ekonomikas ministrs Ašeradens OIK likvidācijas plānu pagaidām nekomentē tāpēc, ka tas vēl jāapstiprina darba grupas sēdē trešdien.
Latvijas Televīzijai (LTV) zināms, ka darba grupa piedāvās vairākus pasākumus, kā OIK slogu mazināt un pēc trim gadiem mainīt zaļās enerģijas atbalsta shēmu.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
- Pirmkārt, darba grupa iesaka atjaunot subsidētās enerģijas nodokli elektrības ražotājiem, kas piedalās obligātajā iepirkumā. Tādā veidā daļu OIK sloga pārnestu uz pašu ražotāju pleciem.
- Otrkārt, plānots samazināt atbalstīto staciju iekšējās peļņas normu, lai valstij par saražoto elektrību būtu mazāk jāpiemaksā.
- Treškārt, OIK jaudas maksu varētu iekļaut elektroenerģijas pārvades tarifā. Tas nozīmē, ka patērētājiem joprojām būs jāpiemaksā par lielo termoelektrostaciju darbību.
Vienlaikus turpinās meklēt stacijas, kurām izsniegtās atļaujas dalībai obligātajā iepirkumā ir anulējamas.
"No mūsu redzes leņķa ir labas lietas, un ir, manuprāt, ne pārāk pareizas lietas. Bet skaidrs, ka virzība ir uz to, lai kopējo OIK apjomu mazinātu," viens no darba grupas locekļiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta – bažas radot ministrijas iecere no 2021.gada OIK aizstāt ar tā saukto "zaļo sertifikātu" mehānismu.
"Tur ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tās valstis, kuras izmanto zaļos sertifikātus, ir ar lieliem tirgiem. Mums ir mazs tirgus. Ir valstis, kuras atsakās no šīs pieejas. Patiesībā pats būtiskākais ir tas, ka šobrīd grūti novērtēt, vai rezultātā beigās maksājumi pieaugs vai samazināsies. Jebkurā gadījumā zaļie sertifikāti ir atbalsta mehānisms, tikai cits," sprieda Endziņš.
"Zaļie sertifikāti" elektrības tirgotājiem būtu obligāti jāpērk no elektrības ražotājiem, kas 2021.gadā vēl piedalīsies obligātajā iepirkumā. Rezultātā par "zaļo enerģiju" tik un tā piemaksātu elektrības patērētāji.
"Es esmu viens no tiem, kas kategoriski iebilst pret šādas shēmas ieviešanu, tādēļ es labāk viņu nekomentēšanu tieši tāpēc, ka es viņu uzskatu par bezjēdzīgu, nevajadzīgu un dārgu, kas absolūti neko nemaina," teica enerģētikas ekperts Juris Ozoliņš.
Viņš uzskata, ka "zaļo sertifikātu" iekļaušana OIK likvidācijas plānā liecina par ideju trūkumu EM. Kopumā gan darba grupas paveikto Ozoliņš vērtē pozitīvi, taču rekomendāciju ieviešana būšot grūta.
"Priekšlikumi, kas ir izskatīti, ir diezgan pretrunīgi, un tiem ir pretestība pašu darba grupas locekļu starpā. Bez tam ļoti daudz pasākumu ir jāsaskaņo ar citām institūcijām, tajā skaitā ar Eiropas Komisiju. Tā kā tas, kas ir iestrādāts likumdošanā, ir pagriežams atpakaļ tikai ar izmaiņām likumdošanā," saka Ozoliņš.
EM rēķinājusi, ka, ieviešot visus iecerētos pasākumus, elektrības lietotāji 2022.gadā ietaupīs līdz 100 miljoniem eiro
Visi normatīvie akti OIK likvidēšanai ministrijai jāsagatavo līdz 1.septembrim, taču, visdrīzāk, par vajadzīgajām izmaiņām likumos lems nākamā Saeima.
KONTEKSTS:
Īpašu uzmanību OIK sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.
Pēc tam EM solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām. Pēc šīm diskusijām ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens arī nāca klajā ar ierosinājumu līdz 1. augustam izveidot plānu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai. Tikmēr EM sagatavoja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai pastiprinātu subsidētās elektroenerģijas ražotāju kontroli.
