Līdz ar jaudu palielinājumu paredzams, ka nākamajos trīs gados būtiski kāps arī maksājamā obligātā iepirkuma komponente jeb OIK. Pašlaik patērētājiem tie ir 26,79 eiro par katru megavatstundu jeb 2 eiro un 68 centi par katrām simt kilovatstundām. Premjera Māra Kučinska valdības deklarācija paredz OIK saglabāt šajā līmenī. Taču tad tas nozīmētu valsts budžetā papildu atrast sešus miljonus eiro nākamgad, 53 miljonus vēl pēc gada un jau simt miljonus 2020. gadā. Ja tādu naudu neatrod, un pašreizējie budžeta plāni nerāda lieku naudu, obligātā iepirkuma komponente būtu jāaudzē. Tas nozīmētu valdības krišanas draudus, bet vēl lielākus draudus patērētājiem – elektrības rēķini augtu par desmit procentiem.
Ekonomikas ministrija ir atradusi trešo variantu, par ko stāsta ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks: "Sevišķi komersanti pieteiksies tādā risinājumā, kas paredzēs to, ka viņi zaudē nākotnes peļņu, tomēr saņem jau šajā gadā daļu no šīs te iepirkumu komponentes. Šos te izdevumus mēs kompensētu no "Latvenergo" uzkrātā kapitāla. Mēs pašlaik beidzam darbu pie šī risinājuma un ceram to jau tuvākajā laikā piedāvāt Ministru kabinetam. Tad jau MK varēs lemt par to, kādā veidā saglabāt šo te obligāto iepirkuma komponenti 26,79 eiro līmenī."
Tas nozīmē, ka lielākajām elektrostacijām izmaksātu vienreizējas kompensācijas par daļēju atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes atbalsta. Tam nepieciešams gandrīz pusmiljards eiro. Naudas saņēmēji būtu tā sauktais lielais piecinieks - energogiganta «Latvenergo» koncernā ietilpstošās TEC-2 un TEC-1 kā lielākie kompensācijas saņēmēji, kā arī uzņēmumi «Fortum Jelgava» un «Rīgas siltums» ar tam piederošo Imantas termocentrāli un kompāniju «Juglas jauda».
Kompensāciju izmaksu Ekonomikas ministrija piedāvā segt no «Latvenergo» līdzekļiem, samazinot šā uzņēmuma kapitālu. Būtībā tā būtu lielākoties grāmatvediska rīcība, jo lauvastiesu naudas saņemtu pats «Latvenergo». Tā saka Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
Un tādēļ Atjaunojamās enerģijas federācija neizprot, kāpēc Ekonomikas ministrija vilcinās ar šāda plāna realizāciju.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm, ja lielākajiem pieciem elektrības ražotājiem kompensētu 75 procentus no obligātā iepirkuma komponentes, patērētāju ieguvums būtu samazināta OIK no 2019. gada. Naudiskā izteiksmē galalietotāji paturētu 285 miljonus eiro vienā gadā.
Ja valdība nevienosies par kompensējošo mehānismu, Jānis Patmalnieks no Ekonomikas ministrijas iezīmē alternatīvu.
Ekonomikas ministrija sola, ka detalizētu rīcības plānu, kā risināt OIK samazinājumu jau tuvāko gadu laikā, šodien iesniegs Ministru kabinetam. Lielākās nesaprašanās līdz šim saistāmas ar domstarpībām starp Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju kā valsts budžeta veidotāju.
