Viņa atzina, ka iecerēto 2021. gada valsts budžetu vērtē divējādi – pozitīvi vērtējams tas, ka tiek pildīti solījumi attiecībā, piemēram, uz mediķu un skolotāju algu, arī garantētā minimālā ienākuma līmeņa celšanu u.c. Taču negatīvi vērtējama iecere ieviest minimālās obligātās sociālās iemaksas.
Doma ieviest minimālo sociālo iemaksu slieksni ir laba, taču nav īstais laiks, kad to darīt.
Proti, Latvijas ekonomika piedzīvo Covid-19 izraisītu krīzi, kam sekos atkopšanās, un krīzes laikā nodokļus nepalielina, uzsvēra bijusī finanšu ministre. Pēc viņas teiktā, lielākie zaudētāji būs mazie uzņēmumi, kas izmanto atvieglotos nodokļu režīmus.
"Tā var būt būtiska kļūda un var iestumt uzņēmumus ēnu ekonomikā," uzskata deputāte.
Viņasprāt, Kultūras ministrijai būtu jāpiedāvā kāds "ne pārāk dārgs" nodokļu režīms pašnodarbinātajiem un citiem, kas pašlaik izmanto dažādos atvieglotos nodokļu režīmus.
Bijusī finanšu ministre atzina, ka plāns samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par 1% ir pareizs solis. Valdības iecerētās nodokļu izmaiņas nākamgad gan nevar saukt par nodokļu reformu, bet par nodokļu "korekciju".
Reizniece-Ozola arī pauda bažas par nākamgad plānotā budžeta deficīta apmēru, kas būs četras reizes lielāks nekā citus gadus. Tas nozīmē, ka daudzie solījumi tiks pildīti uz parāda.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets septembra sākumā atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu.
Minimālās obligātās sociālās iemaksas plānots ieviest no nākamā gada vidus.
Iecere ieviest minimālās sociālās iemaksas vērtēta iepriekšējā – Māra Kučinska (ZZS) – vadītajā valdībā. Šīs iemaksas bija plānots ieviest 2017. gadā, taču iepriekšējā – 12. Saeima – 2016. gada nogalē šo ideju noraidīja, nolemjot paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi.
