Par šo jautājumu parlamentā izcēlās garākas debates, kurās opozīcija kritizēja grozījumus, norādot, ka tie politizēs komisijas padomes locekļu iecelšanas kārtību.
Opozīcijas deputāts, bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS) pauda, ka FKTK bijis konflikts starp priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. "Vietnieks daudz laika pavadīja Finanšu ministrijā un kafejnīcās. Konflikts ir, bet kāds ir piedāvājums? Mēs ļoti straujiem soļiem ejam uz politiski ieceltiem cilvēkiem. Gribot ar kapitālo reformu dabūt efektu, ka tikai nedabūjam defektu, kas novilks vēl kaut kur atpakaļ," teica Kučinskis. Premjers arī piebilda, ka redzējis divas vēstules no Latvijas Bankas (LB), kur viena sākumā paudusi iebildumus izmaiņām FKTK darbībā, bet otrā iebildumi tika atsaukti. Tas liekot domāt, ka kāds ar LB pārstāvjiem esot "aprunājies".
"Saskaņas" deputāts Vjačeslvs Dombrobvskis uzsvēra, ka FKTK likuma izmaiņas nav saistītas ar "Moneyval" rekomendācijām un panāks tikai iestādes autonomijas būtisku samazināšanos. "Iespējams, ka tieši tādēļ tas tiek arī darīts. Mums ir sistēma, kas paredz skaidru un personīgu atbildību tiem, kas virza šos cilvēkus. Grozījumu mērķis ir pilnībā demontēt sistēmu. Kāpēc finanšu ministrs vēlas noņemt no sevis personīgu atbildību par jaunā FKTK virzīšanu? Kas tiek gaidīts finanšu nozarē, ja [ministrs Jānis] Reirs ("Jaunā Vienotība") grib noņemt jebkādu politisko atbildību?" vaicāja Dombrovskis.
Savukārt no "KPV LV" ievēlētais deputāts Aldis Gobzems uzskaitīja visus pēdējos desmit gadus strādājošos finanšu ministrus, norādot, ka tie visi, izņemot Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), bijuši tagadējās "Jaunās Vienotības" pārstāvji vai ar to saistīti cilvēki. "Finanšu sektoru vadīja "Vienotība" un pēc tā ir vajadzīgs "kapitālais remonts". Koalīcija saka, ka nākamā kārtība būs efektīvāka un pareizāka. Ja mēs FKTK padarīsim par tirgošanās placi - mēs politizēsim finanšu sektoru," pauda Gobzems. Arī iepriekšējās valdības finanšu ministre Reizniece-Ozola pauda, ka pamatojums FKTK likuma grozījumiem, kā rezultātā no amata, iespējams, varētu tikt noņemts līdzšinējais komisijas vadītājs Pēters Putniņš, nav pārliecinošs.
Grozījumi FKTK likumā tika atbalstīti, 56 deputātiem balsojot par, bet 31 - pret.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") intervijā Latvijas Televīzijai norādīja - tas, ka FKTK padomes locekļus iecels Saeima, nozūmēs atbildības līmeņa paaugstināšanu. "Jebkurai amatpersonai, ko amatā ieceļ Saeima, ir zināms tautas mandāts, un atbildība par sava darba rezultātiem un pienākumiem," teica Bondars.
Vienlaikus Saeima piekritusi noteikt jaunus pienākumus FKTK likvidējamo banku uzraudzībā. Finanšu ministrija norāda, ka likumu grozīt mudinājusi pieredze ar "ABLV" pašlikvidāciju. Iecerēts, ka FKTK šādos gadījumos būs lielākas pilnvaras. FKTK padomes loceklis Gvido Romeiko pauda, ka nav zināms veids, kādā tas tiks finansēts. "Ļoti tiek aprakstīts tas, ko FKTK darīs likvidācijas procesā. Jautājums – vai ir izvērtēts cik tas varētu maksāt un kas un kādā viedā to varētu finansēt? [..] Mums ne tikai vairāk jāpieņem cilvēkus, vairāk ir nepieciešamas telpas, ir nepieciešams arī finansējums, lai šiem cilvēkiem nodrošinātu atalgojumu," pauda Romeiko.
Saeimai par izmaiņām FKTK pārvaldībā un uzdevumos vēl jālemj divos lasījumos.
KONTEKSTS:
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") rīkojuma Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, kas paredz FKTK jaunus pienākumus cīņā ar naudas atmazgāšanu un citu FKTK padomes iecelšanas kārtību. Ministru kabinets vienojies, ka visus piecus FKTK padomes locekļus turpmāk meklēs konkursā. Viņus iecels ar Saeimas balsojumu. Tagad Saeima ieceļ tikai priekšsēdētāju un vietnieku pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra ieteikuma. Pārējos padomes locekļus pēc tam ieceļ FKTK padomes priekšsēdētājs.
Iecerētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā nav nepieciešama, jo šis darbs jau notiek, uzskata komisijas padomes loceklis Gvido Romeiko. Finanšu sektora uzraudzības “kapitālais remonts” viņu dara bažīgu par to, kādu rezultātu tas dos. “Iepazīstoties ar šo [likum]projektu, mani pārņem bažas, un diemžēl tādas bažas pārņem arī visus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniekus,” sacīja FKTK pārstāvis.
Ideja visus padomes locekļus iecelt ar Saeimas lēmumu gan nav jauna. Līdzīgs priekšlikums apspriests arī pērn. Toreiz to nobremzēja premjers Māris Kučinskis no Zaļo un zemnieku savienības. Tagad būdams opozīcijas deputāts, Kučinskis atkārtoja, ka FKTK kļūšot pārāk atkarīga no politiķu labvēlības. 17 sec
Kučinskis: Mēs ļoti straujiem soļiem un ļoti bīstami ejam uz politiski ieliktiem cilvēkiem. [..] Šīs lietas, uz ko es norādīju, viņas patiešām ir bīstamas, un tā rezultātā, gribot ar kapitālo remontu dabūt kaut kādu efektu, ka beigās nesanāk tāds defekts, kas novilks vēl kaut kur atpakaļ. 59:25 – 59:33; 3:00 – 3:14 22 sec
Citi deputāti gan iebilda, ka Saeima jau tagad amatā apstiprina gan FKTK priekšsēdētāju, gan daudzas citas amatpersonas. Turklāt likumā būs noteikts, ka uz visiem padomes locekļu amatiem jārīko konkurss. Pats FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ieguvumus no izmaiņām neredz un saista tās ar vēlmi nomainīt viņu un pārējos padomes locekļus. Grozījumi paredz, ka tam jānotiek līdz šā gada 1. oktobrim.
