Pēc tam, kad Privatizācijas aģentūras iepriekšējā valde dienu pirms paredzētās līguma parakstīšanas ar „Ripplewood” atkāpās, jo nepiekrita valdības lēmumam nekavējoties parakstīt līgumu par „Citadeles” pārdošanu, par aģentūras valdes priekšsēdētāju uz karstām pēdām kļuva tās Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.
Pirmdien Loginovs parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem apgalvoja, ka viņa priekšteča Anša Spridzāna bažas par līgumu viņam neesot izprotamas: „Tas nav ļoti labvēlīgs vai nav vislabvēlīgākais līgums, ko esmu redzējis, pārdevējam. Savā dzīvē esmu redzējis vairākus uzņēmuma pārdošanas līgumus. Bet tas ir diezgan līdzsvarots. Tur ir virkne punktu, ko mēs varētu gribēt nedaudz lielākus, bet virkne punktu, ko klasiskajā līgumā pircējs varēja nemaz nepiekrist, piemēram, kapitāla palielināšana vai nepārdot banku divus gadus, jo tas nav standarta nosacījums.”
Spridzāns pēc atkāpšanās sacīja, ka sarunas par bankas pārdošanu bija iespējams turpināt līdz gada beigām. Tomēr steigā atrastā jaunā valde līgumu ar „Ripplewood” parakstīja burtiski Laimdotas Straujumas („Vienotība”) iepriekšējās valdības pēdējās stundās. Loginova skaidrojumu par to lūdza deputāts Andrejs Elksniņš no „Saskaņas”: „Vai uz to brīdi jūs kā jaunais PA vadītājs parakstījāt pārdošanas līgumu, un tā diena bija tā pēdējā, kurā līgums jāparaksta – pie šiem apstākļiem jūs absolūti noraidāt divu mēnešu iespējamo termiņu, kuru rezultātā būtu iespējams labvēlīgākus nosacījumus, un, ja tajā dienā līgums parakstīts nebūtu, „Citadelei” nebūtu nekāda cita investora?”
Loginovs skaidroja, ka, kopš vasaras vadot pārrunas, viņš neredzēja iespējas uzlabot līgumu: „Un risks nonākt situācijā, kad mums vispār nav darījuma, bija liels.”
Savukārt Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) Loginovam vaicāja, vai Privatizācijas aģentūra ir pārliecināta, ka „Ripplewood” nav vienošanās par bankas tālāku pārdošanu kādiem Latvijas iedzīvotājiem vai uzņēmumiem.
Opozīcijas pārstāvji pēc sēdes vērtēja, ka Loginovs runājis ļoti uzmanīgi – tikai tik, cik atļāvusi priekšniecība. Līdzīga attieksme šobrīd manāma arī no vairākām institūcijām, kurām komisija bija lūgusi iesniegt dažādus dokumentus un skaidrojumus, atzīst komisijas vadītājs Gunārs Kūtris ("Nso sirds Latvijai"): „Es būtu gaišreģis, lai pateiktu, ka no šiem dokumentiem, kas saņemti, visu varam noskaidrot. Lasot sākotnējos dokumentus, jau šobrīd redzam, ka visi dokumenti nav iesniegti, proti, iestāde iedod minimālo daudzumu. Un mēs redzam, ka ir dokumenti, kas mums pretējā iestādē jāpārbauda. Ja banka mums šo informāciju nedod, tad mums jāatrod cits ceļš, kā to atrast. Neviena iestāde nav oficiāli pateikusi, ka negrib sadarboties, bet, vai visu mums iedod – nevaru apgalvot.”
Kūtris sola, ka tagad komisija sanāks katru pirmdienu un sēdēs tā mēģinās noskaidrot, kāpēc katra „Citadeles” pārdošanas procesā iesaistītā amatpersona ir rīkojusies tā un ne savādāk. Vismaz šajā daļā komisijas sēdes būs atklātas, tomēr bieži vien tās varētu būt arī slēgtas, jo liela daļa iesniegto dokumentu ir klasificēta kā informācija dienesta vajadzībām.
