Skrundas novada zemnieku saimniecībā “Pūcītes” Lieldienas ir karstākais darba laiks. Tā ir viena no lielākajām Latvijas paipalu audzētavām, kurā ir vairāk nekā 10 000 putnu. Pirms olu nonākšanas veikalu plauktos tiek pārbaudīta to čaumalu izturība, atlasītas nestandarta olas – pārāk mazās un pārāk lielās.
Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 20 gadu, un tā pieredze liecina, ka uz Lieldienām jāsaražo divreiz vairāk olu nekā ikdienā. Tāpēc šiem svētkiem sāk gatavoties pusgadu iepriekš.
“Plāno, audzējam klāt putnus, lai būtu apjoms. Šogad šis apjoms pārsteidza. Tādam kāpumam tirgū nebijām gatavi. Citus gadus apjoms palielinās reizes divas, varbūt trīs, bet šogad ir piecas vismaz, ja ne vēl vairāk. Nezinu, kas to ir ietekmējis. Tā kā šobrīd uz Lieldienām paipalu olas trūkst,” stāsta zemnieku saimniecības “Pūcītes” īpašnieks Kaspars Davidenko.
Zemnieku saimniecība Pūcītes ar paipalu olu ražošanu sāka nodarboties 1997.gadā. Viena no dibinātājām Ilze Davidenko atceras, ka tolaik vīrs palicis bez darba un bijis jāsāk domāt, kā pelnīt iztiku: “Bija izvēle – paipalas vai strausi, bet tie bija lieli, tad paipalas izvēlējāmies.”
Tolaik “Pūcītes” bija trešā paipalu audzētava Latvijā. Iedzīvotāji galvenokārt bija iecienījuši vistu olas un daudz bijis jāstrādā, lai patērētājiem stāstītu, ar ko mazā paipalu oliņa ir vērtīgāka un labāka par vistas. Tas ir augstvērtīgs diētisks produkts ar augstu uzturvērtību, tās ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām.
“Kopš 2000. gadu sākuma (..) patēriņš krasi audzis. Grūti pateikt, kas ietekmējis, varbūt veselīgāk ēdienam, domā, ko ēd,” saka Kaspars Davidenko.
Audzis ir arī paipalu olu ražotāju skaits, un Latvijas tirgus jau kļuvis par šauru. Tāpēc lielākie ražotāji lēmuši spēkus apvienot kooperatīvā “Omlat”, lai varētu domāt par eksportu un meklēt papildu nišas, pārdodot ne tikai svaigas olas. “Pūcīšu” saimnieki stāsta, ka arī pašiem galdā bieži ir paipalu olas, no tām tiek pagatavoti arī dažādi ēdieni.
