Eksperti uzsver, ka straujas svārstības finanšu tirgos notikušas arī agrāk un panikai nav pamata. Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns norādīja, ka pēdējā laikā novērots straujš vērtspapīru cenu samazinājums – gan akciju cenu, gan obligāciju ienesīgums ir audzis, kas nozīmē, ka arī obligāciju cenas ir samazinājušās.
"Tam par iemeslu, kā mēs visi zinām, ir straujā vīrusa izplatība, kas ir bijusi negaidīta un ir apturējusi daudzu uzņēmumu darbību, un ierobežojoši, līdz ar to atbilstoši, reaģējuši arī finanšu tirgi,” paskaidroja Krongorns.
Viņš uzsver, ka
finanšu tirgos tas nenotiek pirmo reizi. Īstermiņā tajos diezgan bieži vērojamas straujas un lielas svārstības.
“Tādas [svārstības] mēs esam arī pieredzējuši iepriekš – gan 2008. gadā, gan 2000. gadā un vēl daudz vairāk, skatoties vēsturē," teica eksperts.
Latvijas iedzīvotājus tas vistiešāk skar ar pensiju 2. līmeni, kur ieguldīts akciju fondos un obligācijās, un pārvaldnieki pārvalda naudu. "Tam visam ir jāpieiet ar vēsu prātu, jo vērtspapīru cenas īstermiņā mēdz svārstīties ļoti strauji, tomēr, kā mēs zinām no visām iepriekšējām reizēm, ilgtermiņā šīs cenas un akciju cenu indeksi un vērtspapīri vienkārši palielinās. Līdz ar to agrāk vai vēlāk ilgākā termiņā mēs nonāksim atpakaļ plusos. Līdz ar to tam jāpieiet mierīgi, ar vēsu prātu, nesasteidzot kaut kādus lēmumus,” stāstīja Krongorns.
“Noteikti panikai nevajag ļauties. Krīzes ir bijušas un droši vien būs arī nākotnē,” uzsvēra SEB “Life and Pension Baltic” uzkrājumu eksperte Kristīne Lomonovska. Viņa prognozē, ka akciju tirgi atkopsies.
“Šobrīd mainīt plānu vai darīt kādas straujas kustības nebūtu īstākais brīdis," teica Lomonovska. "Ir tieši tas moments, ka, izejot no viena plāna vai ieejot otrā plānā, tiek piefiksēti šie zaudējumi. Labāk ir nogaidīt šo situāciju. Tieši tāpat kā iepriekšējās krīzēs arī šeit ilgākā laikā atgriezīsies atpakaļ iepriekšējā līmenī uzkrātais apjoms. Un, ko es noteikti aicinu atcerēties, ka tās iemaksas, ko jūs veicat šobrīd, ir tāpat kā iepirkšanās ar ļoti lielām atlaidēm. Respektīvi, šobrīd ir salīdzinoši maza cena daļām, līdz ar to tie paši seši procenti, kas iet otrajā līmenī, šobrīd iegādājās daudz, daudz vairāk daļu. Pēc laika, kad šī krīze pāries, tad tieši iemaksas, kas būs veiktas šajā krīzes periodā, būs ar vislielāko peļņu.”
Tiem, kam līdz pensijai vēl tālu - vairāk nekā desmit gadu - eksperti iesaka nogaidīt, kad krīze beidzas,
atgriežas uzkrātais kapitāls iepriekšējā līmenī un tad domāt, vai ir laiks mainīt plānu no aktīvā uz konservatīvo. Savukārt tiem, kuriem pensijā jādodas tuvākajā laikā, situācija ir visnelabvēlīgākā. Nolūkā palīdzēt šiem Latvijas iedzīvotājiem Labklājības ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV") paskaidroja, ka tiem, kam pensijā jādodas pašlaik, valsts piedāvās atbalsta mehānismu.
“Lai tomēr saglābtu pensiju 2. līmeņa kapitālu, cilvēkiem, kas dodas pensijā šobrīd, mēs iesakām tomēr pagaidīt. Mēs pieņemam iesniegumus pensijas piešķiršanai, bet nesteidzamies izskatīt, ar personām sazināsimies un piedāvāsim iespēju atlikt pensijas piešķiršanu uz pāris nedēļām,” paskaidroja Petraviča.
Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus valsts fondēto pensiju likumā, paredzot, ka cilvēkiem, kuri pieprasīs vecuma pensiju, būs tiesības līdz 2021. gada 30. septembrim atlikt fondēto pensijas kapitāla izņemšanu.
“Tātad varēs 2. līmeni nepievienot 1. pensiju līmenim un nogaidīt, kad situācija stabilizēsies. Lai gan šobrīd nevaram prognozēt, vai tie būs mēneši vai gads varbūt," teica Petraviča. "Taču finanšu tirgi ir cikliski – pēc sliktiem gadiem seko labi gadi. Tiešām šajā laikā nebūtu vēlams veikt nekādas straujas kustības, bet nogaidīt, līdz fondētais pensiju kapitāls atkal pieaug. “
Grozījumi valsts fondēto pensiju likumā vēl ir jāpieņem Saeimai.
Savukārt SEB uzkrājumu eksperte Kristīne Lomonovska vēlreiz uzsver, ka, tuvojoties pensijas vecumam, nevajag nogaidīt šādu krīzes brīdi, bet nepieciešamības gadījumā pensijas ieguldījuma plānu viņa iesaka mainīt, kad viss ir labi.
Kristīne Lomonovska atzīst, ka diemžēl finanšu pratības jomā Latvijas iedzīvotājiem vēl ir vieta izaugsmei.
“Es pilnīgi saprotu, ka cilvēki nemostas no rīta un viņiem pirmā doma nav par to, kas notiek ar manu pensiju," sacīja eksperte. "Tas ir pilnīgi dabīgi par šo jautājumu nedomāt katru dienu, bet ir svarīgi par to piedomāt vismaz reizi gadā. Un ne tikai tad, kad ir slikti, bet arī tad, kad ir labi, der pasekot līdzi un mazliet ieklausīties padomos, ko pakalpojuma sniedzēji arī cenšas dot, stāstīt un skaidrot par to, ka jāsabalansē ieguldījuma riska līmenis ar vecumu un jāizvēlas savai riska apetītei atbilstošais plāns.”
Par nākotni finanšu tirgos
“Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons prognozē, ka sliktākais jau ir aiz muguras.
“Kopš 2009. gada finanšu tirgos turpinājās kāpums. Akciju tirgi ir būtiski pieauguši šo 11 gadu laikā. Vienā brīdī vajadzēja notikt korekcijai. Diemžēl tā korekcijas notika tagad un tā ir samērā dziļa," situāciju raksturoja Idelsons.
Covid-19 epidēmija satrauc tirgus dalībniekus, līdz ar to akciju un obligāciju cenas samazinās. Tāpēc mēs redzam kaut ko līdzīgu, kas bija 2008. gadā.
“Ja runājam par pēdējo mēnesi, akciju tirgi ir nokritušies par apmēram 30%. Pat nedaudz vairāk varbūt. Bet, ja runājam par pēdējo nedēļu, tad pēdējās trīs dienās akciju tirgi ir izauguši par aptuveni 15%. Ir runa par Ameriku, kas ir lielākais akciju tirgus," teica Idelsons. "Protams, kā vienmēr ir ļoti grūti izdarīt kādas prognozes, bet izskatās, ka sliktākais brīdis tieši finanšu tirgos jau ir pagājis. Protams, nebūs tagad, ka viss straujos tempos atgriezīsies līmenī, kāds bija gada sākumā. Bet es nedomāju, ka mūs sagaida vēl kādi dramatiski kritumi.”
Savukārt par ekonomikas pašreizējo veselību un to, kas mūs sagaida nākotnē,
ekonomikas zinātņu doktors, eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis nav tik optimistisks un teic, ka esam ekonomikas recesijas priekšvakarā.
“2008. gadā mēs runājām par krīzi, ka strauji samazinājās ekonomika un bija ekonomikas kritums. Šoreiz to no ekonomiskā viedokļa var raksturot kā sagaidāmu ekonomikas recesiju," sacīja Voļskis. "Jāsaprot, ka ekonomika būtībā pasaulē apstājas. Protams, ir zināmas aktivitātes, bet pēc diviem mēnešiem mēs pamodīsimies pavisam citā ekonomiskajā situācijā. Nebūs vairāk to ieradumu, ar kuriem mēs dzīvojām pirms pāris mēnešiem. Pēc diviem mēnešiem būs pavisam cita situācija un notiks ekonomikas pārrestrukturizācija. Kamēr notiks šī pārrestrukturizācija, būs zināmā mērā arī šī recesija, un tas nebūs vienkārši kā vienreizējs kritums. Tāpēc sekas būs diezgan sāpīgas un sarežģītas. Nepietiks tikai un vienīgi ar valdības atbalstu. Te būs jāskatās arī no starptautiskiem aizdevējiem – Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un citām institūcijām.”
Eksperti atzīst, ka finanšu tirgiem ir raksturīgs cikliskums un ik pēc aptuveni desmit gadiem tajos notiek kritums. Roberts Idelsons uzsver, ka jebkura krīze reiz beidzas. Piemēram, pēc 2008. gada ekonomikas krīzes akciju cenas iepriekšējā līmenī atjaunojās aptuveni pēc gada. Tomēr šībrīža situācija nav identiska tai, kāda bija pirms divpadsmit gadiem.
