Ja atskaita šodienas jubilāru – sabiedrisko radio ar sešiem kanāliem –, radiotirgū patlaban strādā 30 uzņēmumu, kas nodrošina 42 radioprogrammas. Tādus datus rāda tirgus regulators – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Tās locekle Ieva Kalderauska stāstīja, ka pēdējo trīs pandēmijas gadu laikā radiotirgus nav būtiski sarucis.
"Tajā laikā notikuši vairāki darījumi, kuru rezultātā mazāki radio uzņēmumi ir pievienoti lielākiem. Lielas radio mediju grupas ir veikušas iekšējas reorganizācijas, lai strukturāli sakārtotu savus uzņēmumus. Tāpat esošie mediju uzņēmumi ir izveidojuši jaunas radio programmas savas auditorijas paplašināšanai. Ir divi radio uzņēmumi, kas ir pārstājuši darboties, un tiem ir anulētas arī apraides atļaujas.
Šīs visas izmaiņas ir veicinājušas nelielu tirgus daļas konsolidāciju, kas stiprina uzņēmumu darbību un arī tirgu kopumā," sacīja NEPLP pārstāve.
Nu jau pirms pusotra gada tirgu nācās atstāt uzņēmumam "Pikal un partneri", kas klausītājiem bija zināms ar Rīgā dzirdamo programmu "Radio PIK". Nozares regulators tam anulēja apraides atļauju par būtiskiem normatīvu pārkāpumiem. Proti, gada laikā to bija vismaz trīs: rupji izteicieni ēterā, aicinājums uz kara izraisīšanai līdzīgiem noziegumiem, kā arī nevienlīdzīga attieksme pret politiskajiem spēkiem.
Savukārt pērnajā vasarā pats darbību izbeidza "Rietumu radio" Liepājā, jo bez valsts atbalsta nespēja pārvarēt pandēmijas raisīto ieņēmumu kritumu.
"Kopš pandēmijas sākuma radio tirgū ir notikusi diezgan būtiska tirgus konsolidācija. Vairāki mediji ir apvienojušies, un tas ir viens aspekts. Otrs ir tas, ka būtiski sarucis mediju ražotā satura apjoms. Reklāmas ieņēmumi dramatiski kritās līdz ar krīzi," stāstīja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš, uzsverot, ka reklāmas ieņēmumi nav atgriezušies pirmspandēmijas apmēros, un radio izdzīvot varot tikai ar valsts atbalstu.
Jautāts, kādas sekas ir oriģinālsatura samazinājumam, Ķēniņš sacīja, ka radio vairāk ir saturs, kas maksā mazāk – mūzika, bet mazāk ir tāds saturs, kas klausītājiem "liek domāt".
Līdz ar to mazinās viedokļu daudzveidība medijos, bet valsts atbalsts līdz šim, kaut arī ar minimāli augšupejošu tendenci, tomēr nav prognozējams, jo ir atkarīgs no politiķu labvēlības gadu no gada.
Ne tik skeptiska ir mediju eksperte Gunta Līdaka, kas radiotirgu sauc par stabili noturīgu arī pandēmijas apstākļos. Un to ietekmē divi faktori.
"Stiprais sabiedriskais radio, kas ir daudzveidīgs ar dažādām satura grupām, kas ir palīdzējis noturēt šo satura daudzveidību. Tas ir viens. Un otrs tas, ka radio savulaik neiegāja digitālajā apraidē. Tie ir tie divi iemesli, kāpēc, manuprāt, radio tirgus Latvijā ir visnotaļ stabils. Ir izveidojušās vairākas stabilas radio mediju grupas, kas savā starpā konkurē, sāk veidot arī saturu, pateicoties mediju fonda finansējumiem. Un ļoti veiksmīgi šajā satura daudzveidībā konkurē ar sabiedrisko radio, un tas, manuprāt, ir viens no veiksmes stāstiem mūsu audio vizuālajā mediju vidē," sprieda Līdaka.
Eksperte Līdaka kā vēl vienu pozitīvu iezīmi minēja politiskās ietekmes mazināšanos radiotirgū, jo politiķi arvien mazāk veido radiouzņēmumus savam politbiznesam, līdz ar to nozare kļūst profesionālāka.
