ĪSUMĀ:
- Varēs pretendēt arī pašnodarbinātas personas, kam ir nepilna darba slodze pedagoģiskā vai radošā darbā.
- Pēc uzņēmumu sūdzībām maina pabalsta aprēķināšanas metodiku – precizē apgrozījuma krituma kritēriju.
- Ekonomikas ministrs: Tas nozīmē, ka pabalstu varēs saņemt arī darbinieki strauji augošos uzņēmumos.
- Nosaka dīkstāves pabalsta zemāko slieksni – 180 eiro; atbalstīs kritērijiem neatbilstošos uzņēmumus.
- VID vadītāja aicina valdību ļaut publiskot dīkstāves pabalsta atteikuma iemeslus.
Tāpat lemts atbalstīt KM priekšlikumu svītrot Ministru kabineta noteikumos par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajām personām, kuras skar Covid-19 izplatība, punktu, kas liedz saņemt dīkstāves pabalstu tām pašnodarbinātajām personām, kuras ir darba devēji.
Vienlaikus pašnodarbinātās personas papildus dīkstāves pabalstam no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) varēs saņemt arī piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru pašnodarbinātajai personai uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, informēja KM.
Uz dīkstāves pabalstu nevarēs pretendēt tās pašnodarbinātās personas, kuras vienlaikus veic pilnas slodzes darbu kā darba ņēmēji un kuri kā darba ņēmēji pēdējos 6 mēnešos pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vidēji mēnesī ir saņēmuši algu, kas pārsniegusi 430 eiro apmēru.
Valdība, uzklausot daudzu uzņēmumu un tos pārstāvošo organizāciju replikas, mainījusi dīkstāves pabalsta apjoma aprēķināšanas metodiku: līdz šim, lemjot par dīkstāves pabalsta piešķiršanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vadījās pēc uzņēmuma apgrozījuma krituma šā gada martā vai aprīlī, salīdzinot attiecīgi ar pērnā gada martu vai aprīli. Turpmāk ņems vērā apgrozījuma izmaiņas pēdējos 12 darbības mēnešos.
"Jaunais algoritms paredzēs izlīdzināšanu, proti, tiks ņemts vērā nevis uzņēmuma apgrozījums martā, bet apgrozījums vidēji pēdējo 12 mēnešu periodā vai arī būs iespējams aprēķināt par periodu no pagājušā gada janvāra līdz šā gada martam. Ja uzņēmums būs strādājis mazāku laiku, tad apgrozījuma kritumu mērīs no nostrādātajiem mēnešiem.
Tātad plašākam lokam būs iespēja pieteikties pabalstiem, īpaši tiem, kuriem ir sezonāls ieņēmumu raksturs," teica VID vadītāja Ieva Jaunzeme.
Līdz šim par pamatu pabalsta aprēķinā ņemti uzņēmuma šā gada martā vai aprīlī gūtie ieņēmumi, salīdzinot ar atbilstošu mēnesi pērn. Pabalstu var saņemt to uzņēmumu darbinieki, kuru apgrozījums šā gada martā vai aprīlī bija par 30% mazāks nekā pirms gada.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc Ministru kabineta sēdes atzīmēja, ka valdība ir sadzirdējusi uzņēmumu sūdzības, ka ne visi var kvalificēties šim atbalstam. "Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests elastīgāk varēs vērtēt apgrozījuma kritumu." Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī darbinieki strauji augošos uzņēmumos, piebilda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV").
Dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī darbinieks, ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā un citiem.
Tāpat valdībā atbalstu guva Labklājības ministrijas (LM) virzītais priekšlikums noteikt dīkstāves pabalsta zemāko slieksni. Tas būs 180 eiro iepriekš plānoto 130 eiro vietā. Gadījumā, ja VID aprēķinātais dīkstāves pabalsta apmērs būs mazāks par šiem 180 eiro, trūkstošo daļu – dīkstāves palīdzības pabalstu – piemaksās VSAA, lai darba ņēmēji saņemtu vismaz 180 eiro mēnesī, preses konferencē pēc valdības sēdes skaidroja labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV).
Vienlaikus valdība nolēma par palīdzību to uzņēmumu darbiniekiem, kam dīkstāves pabalsta izmaksa noteikto kritēriju neizpildes dēļ atteikta.
Šie darba ņēmēji saņems dīkstāves palīdzības pabalstu 180 eiro apmērā jeb summu, kas līdzvērtīga dīkstāves pabalsta zemākajam slieksnim. Šo pabalstu pilnībā maksās VSAA, kam VID pārsūtīs izmaksai nepieciešamos datus. Vienlaikus šīm personām piešķirs piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, informēja LM.
Palīdzības pabalsts tiks piemērots par visām dīkstāves dienām laika posmā no 12. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām.
Pagaidām vēl tiek precizēta kārtībā, kā cilvēkiem jāpiesakās šī pabalsta saņemšanai.
"Tā ir palīdzība visiem tiem darba ņēmējiem kuru darba devēji nav bijuši varbūt tik godprātīgi un nav maksājuši visus nodokļus. Jo, kā redzam, dīkstāves pabalsti ļoti daudzos gadījumos ir niecīgi," sacīja labklājības ministre.
Amatpersonas gan uzsvēra, ka šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka nākotnē būs jāpārskata nodokļu sistēma, lai nākamajā krīzē atkal nenāktos konstatēt, ka lielai daļai strādājošo patiesībā nav gandrīz nekāda sociālā apdrošināšana.
Līdz šim dīkstāves pabalstos izmaksāti 5,8 miljoni eiro, un tie piešķirti 21 153 darba ņēmējiem. Vidējais izmaksātais dīkstāves pabalsts ir 251 eiro, bet mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem - 214 eiro. Visbiežāk dīkstāves pabalsta izmaksa atteikta, ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmēju bijušas zemākas par 200 eiro mēnesī un nodokļu parādiem.
"Esošā sistēma ir atspoguļojusi to nodokļu maksāšanas disciplīnu, kāda līdz šim ir bijusi. Reaģējot uz lasāmo sociālajos tīklos par netaisnībām no Valsts ieņēmumu dienesta puses saistībā ar atteikumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu, mēs gribētu rosināt Ministru kabineta locekļiem atbalstīt izņēmumu Covid-19 likumā, ka VID varētu publicēt atteikuma iemesliem, lai sabiedrība ir informēta par apstākļiem, kāpēc tāds lēmums pieņemts," klāstīja Jaunzeme.
KONTEKSTS:
Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes laikā Latvijā paredzēti dažādi atbalsta pasākumi, tostarp dīkstāves pabalsti to privāto uzņēmumu darbiniekiem, kam šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 20%-30% sarukuši ieņēmumi. Valsts maksā dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi.
