Par banku uzraudzību atbildīga ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tās padomē strādā seši locekļi. Divi no tiem – padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un Gunta Razāne – apstiprināti Saeimā. Pārējie trīs padomes locekļi – Gvido Romeiko, Ludmila Vojevoda un Nora Dambure – iecelti ar komisijas priekšsēdētāja rīkojumu, kurš šīs kandidatūras saskaņojis ar Latvijas Bankas prezidentu un Finanšu ministriju. Paralēli saviem pienākumiem padomē FKTK priekšsēdētāja ieceltie locekļi vada arī komisijas departamentus.
Rosinātie grozījumi FKTK likumā noteiktu gan maksimālo termiņu darbam iestādes padomē, gan paredzētu, ka visus locekļus ievēl Saeima.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) atzīst, ka sākotnēji bijusi manāma vēlme no Saeimas atsevišķu pārstāvju puses nomainīt FKTK locekļus: “Šī likuma redakcija, kāda būtu, tā pieļautu pietiekoši ātru nomaiņu. Man jums jāpiekrīt – šādu vēlmi tajā likumā, kāds bija sākotnēji izstrādāts, varēja pamanīt.”
Laikraksts “Dienas Bizness” šonedēļ pieļāva - iespējams, grozījumi tiek gatavoti steigā, lai nepieļautu “ABLV Bank” pašlikvidāciju. FKTK šajā jautājumā savu atbildi sola maija beigās.
Taču grozījumus kā bīstamus lūdzis apturēt arī ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš uzsver – brīdī, kad banku sektorā notiek izmaiņas, nav pieļaujama pārējo komisijas locekļu atcelšana.
“Risks tiešs, kas šobrīd saistās ar maksātnespējas administratoru iespējamām interesēm, ko viņi noteikti būtu mēģinājuši tādā vai citādā veidā izpaust.
Mēs esam noregulējuši situāciju, bet riski joprojām pastāv. Un sistēma nav vēl tik stabila, lai nevarētu atgriezties tas, kas pirms pāris gadiem bija realitāte. Un caur Saeimu tas ir visnotaļ iespējams,” atzina Kučinskis.
Neveikt šādus soļus premjeram lūgusi arī ASV puse. “Viņi izteica bažas par kaut kādām iespējamām pārmaiņām, kas šobrīd galīgi nebūtu nepieciešamas. Ne tikai uz FKTK, bet arī uz kādām ļoti straujām kustībām, kas nav saskaņotas,” atklāja Kučinskis.
Grozījumu autors Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) maksātnespējas administratoru lobiju noliedz: “Stulbuma augstākā pakāpe un izpausme šādu teoriju zīmēt. Pirmkārt, tāpēc, ka, likumu pieņemot, tie stātos spēkā tikai jūlijā, bet ātrākais, kad varētu nomainīt padomes locekļus, būtu septembris, oktobris. Tad līdz tam visi lēmumi attiecībā uz “ABLV bank” nākotni būs jau pieņemti.”
Neoficiāli avoti LTV raidījumam “Panorāma” gan norādīja, ka teorētiski FKTK viedoklis “ABLV Bank” pašlikvidācijas jautājumā, ko plānots pieņemt šī mēneša beigās, pēc tam var tikt arī mainīts. Nav arī izslēgts, ka grozījumi tiek gatavoti rudenim, kad virknei nerezidentus apkalpojošo banku FKTK būs jāsniedz jaunie biznesa modeļi.
Vienprātība par grozījumiem nav arī trešajiem koalīcijas partneriem – “Vienotībai”. “Pašlaik mēs esam par atklātu konkursu un lai FKTK un Latvijas Banka būtu tie, kas izvēlas šos locekļus nākotnē. Nav obligāti jāapstiprina Saeimā. Līdz šim arī Saeima neapstiprināja. Nav obligāti Saeimā. Nav tāda vajadzība,” sacīja “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri.
Neraugoties uz premjera iebildumiem, pagaidām Saeimas Budžeta komisija jautājumu ir tikai atlikusi. Vai izmaiņas tiks virzītas tālāk, būs zināms pēc divām nedēļām.
KONTEKSTS:
Likumprojekta iesniedzēji uzsvēruši, ka deleģējums Saeimai amatā iecelt arī FKTK padomes locekļus nodrošinās to, ka padomes lēmumu pieņemšanā piedalās amatpersonas, kas saņēmušas parlamenta uzticības mandātu, un tas savukārt nodrošinās patstāvīgo iestāžu demokrātisko leģitimitāti.
FKTK likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā Valsts prezidenta kancelejā 2012.gadā izveidotās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei priekšlikumus publiskās varas pilnveidei valsts un vietējā līmenī, tostarp neatkarīgajās institūcijās, norāda Saeimas Preses dienestā.
