Lai veicinātu lauksaimniecības nozares konkurētspēju, viena no Eiropas aģentūrām šogad atvēlēja 85,5 miljonus eiro un izsludināja konkursu. Atbalstu vairāk nekā miljona eiro apmērā ieguva arī Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras iesniegtais projekts no Latvijas.
Naudas saņēmējs pirms dalības konkursā gan nav pavaicājis padomu nozares uzņēmumiem, kas tieši tiem būtu vajadzīgs.
Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera nolēmusi, ka tā veicinās šeit tapušās šokolādes, kūku, maizes, cepumu un citu saldumu noietu ASV un Kanādas tirgos. Dalība izstādēs, biznesa tikšanās, mājaslapa internetā un 24 000 nodrukātu bukletu. Tas ir – vidēji 2000 bukletu katrai izstādei. Tā izskatās programma, kas saņēmusi Eiropas Komisijas finansējumu.
Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ilze Krēsliņa uz jautājumu, cik lietderīgi šī nauda tiks iztērēta, atbild: “Viņa tiks iztērēta tā, kā būs plānots. Jo produkts ir mērķis”.
“Un kāpēc arī tika rakstīts šis projekts - lai Latvijas pārtikas ražotājiem, šajā gadījumā saldumu, palielinātu eksporta iespējas uz trešajām pasaules valstīm,” saka Krēsliņa.
Tiesa gan, piesakoties Eiropas naudas saņemšanai, biedrība ar saldumu ražotājiem nav apspriedusi ne eksporta virzienus, ne vēlamo izstāžu apmeklējumu. To darīšot tikai tagad, kad jau projekts apstiprināts un tajā iekļautas konkrētas valstis un izstādes, kurās piedalīties.
“Informāciju par to, ka mēs esam uzvarējuši, saņēmām pašās oktobra beigās, 30.oktobrī. Un tad mēs nolēmām, ka mēs šo dāvināsim Latvijas dzimšanas dienā,” saka Ilze Krēsliņa.
Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāve ar nelielu vilcināšanos nosauc vairākus saldumu ražotājus, kuri ir informēti par projektu vai varētu piedalīties tajā. Taču, piemēram, Krēsliņas piesauktais “Fazer” par šo projektu uzzināja no “De facto”.
Tāpat kā lielākais saldumu ražotājs “Orkla Confectionery & Snacks Latvija”, kas strādā ar tādiem zīmoliem kā “Laima”, “Staburadze”, “Selga” un citiem. Turklāt šis uzņēmums ir viens no Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras biedriem.
“Orkla Confectionery&Snacks Latvija” sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša norāda, ka uzņēmuma “rīcībā nav informācija par projektu, un neviens no projekta īstenotājiem ar mums nav sazinājies”.
“Mēs vairāk koncentrējamies uz tiem tirgiem, kur jau esam. ASV un Kanādas tirgus ietilpst tajos tirgos, kur jau esam, un īpašas aktivitātes mēs neplānojam veikt,” saka Mikša.
Uzņēmuma plānos ir izstādes Vācija, Krievijā un Emirātos, bet aktivitātes Amerikas virzienā nav plānotas.
Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras vadītāja Krēsliņa norāda – par pieteikšanos Eiropas naudai lēmusi biedrības valde. Tajā ir advokāts Jānis Loze, kā arī vadības pārstāvji no ceļojumu aģentūras “Latvia Tours” un divām nelielām firmām, kas pārstāv grāmatvedības un konsultāciju virzienus.
Starp biedriem ir vairāki saldumu ražotāji, ne tikai “Orkla”, bet arī “Taste caps”, “Cannelle” un citi. Ja kamerai šādu biedru nebūtu, finansējums ietu garām.
Lauku atbalsta dienesta Tirgus kopējās organizācijas departamenta direktore Olga Ziņkovska skaidro, ka “regula pasaka, ka ierosinātāju organizācijai jābūt reprezentatīvai nozarē”.
Projekta “Informācijas un veicināšanas pasākumi ASV un Kanādas tirgū” faktiskais realizētājs biedrībai ir jāatrod iepirkuma konkursā, kas izsludināts novembra beigās. Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera gan miljonu vērtā piedāvājuma iesniegšanai atvēlējusi rekorda īsu laiku – tikai divas nedēļas.
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa saka, ka asociācija jau vairākkārt uzsvērusi, ka tik īsi termiņi starptautiskiem projektiem patiesībā ir neadekvāti.
“Ja mēs runājam par darba apjomu, kas ir jāizdara divās nedēļās, ja ir jāsazinās ar partneriem, ja tas ir citās valstīs, šajā gadījumā - Amerikā un Kanādā, tad tas termiņš ir ļoti, ļoti neadekvāts,” pauž Liepiņa.
Liepiņa norāda – mēnesis piedāvājuma sagatavošanai starptautiskiem projektiem ir pats mazākais termiņš.
“De facto” pagāja pilna darbadiena, mēģinot sazvanīt numuru, kas norādīts iepirkumā un pa kuru iepriekš jāpiesakās, ja vēlas izņemt konkursa dokumentāciju. Iepriekš līdzīgi gājis arī reklāmas asociācijas pārstāvei. Internetā nolikums nav pieejams.
Krēsliņa lielo steigu saista ar to, ka jau drīzumā esot jāslēdz līgums ar Lauku atbalsta dienestu, kas pieskata projekta īstenošanu Latvijā. Jautājumi vai diskusijas par iespējamu termiņu pārskatīšanu nav bijuši.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka viņi no savas puses neredzēja problēmas iekļauties šajā laikā, Krēsliņa atbild: “Nē, nē, nesaskatīju viennozīmīgi. Tāpēc, ka projekta realizācija ir jāuzsāk februārī. Un laika tiešām ir ļoti maz.”
Lauku atbalsta dienests gan norāda, ka līguma slēgšanai ir dots laiks līdz 18.janvārim.
Lauku atbalsta dienests šajā gadījumā gan esot tikai starpnieks starp Eiropas aģentūru, kas pieņem lēmumus un dala naudu, un naudas saņēmēju.
“Tehniskas lietas kontrolē Lauku atbalsta dienesta dokumentālās kontroles, bet, protams, ņemot vērā, ka šī konkrētā programma ir paredzēta īstenošanai ASV un Kanādā, tad sadarbosimies ar, iespējams, Ārlietu ministriju un Latvijas Investīciju un atttīstības aģentūru,” saka Ziņkovska.
Šobrīd nolikumu izņēmuši seši pretendenti. Taču konkursa norise liek bažīties, vai iepirkuma uzvarētājs nav noskatīts jau iepriekš, kas nozīmē negodīgu konkurenci. Otrs variants – īsie termiņi rada risku saņemt nekvalitatīvu piedāvājumu un Eiropas Savienībā ražoto produktu eksporta veicināšanai paredzēto naudu iztērēt bezjēdzīgi.
