ĪSUMĀ:
- TM piedāvā primārajam mājoklim nodoklim 100 000 eiro neapliekamo minimumu ēkām.
- Plānots atvieglojumus attiecināt arī uz īres dzīvokļiem, ja īres līgumi reģistrēti zemesgrāmatā.
- TM likumprojekta paketi izskatīšanai valdībā solā iesniegt augusta sākumā.
- FM strādā pie saviem nodokļa modeļiem, apsver domu mazināt nodokļa likmi.
- TM lēš, ka viņu modeļa ietekmē 28 pašvaldībām ieņēmumi pieaugs, bet 14 pašvaldībām - samazināsies.
Tieslietu ministrijas piedāvātais projekts primārajam mājoklim paredz piemērot 100 tūkstošu eiro neapliekamo minimumu ēkām, bet zemei nodokli rēķināt no speciālās vērtības, kas būtu piektdaļa no kadastrālās vērtības. Ministrijā sola, ka šādā veidā neciestu arī īrnieki, ja īres līgumi tiktu reģistrēti zemesgrāmatā, arī viņu īrētais miteklis varētu tikt uzskatīts par primāro mājokli. Šādu likumprojektu ministrija plāno virzīt izskatīšanai valdībā, brīdinot citādāk neapstiprināt nule izstrādāto kadastrālo vērtību pārrēķināšanu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) nenoliedz, ka pretinieki neapliekamā minimuma noteikšanai primārajam mājoklim ir pašvaldības, kā arī vēl nav rasta vienošanās ar Finanšu ministriju, bet kopumā otrdienas sanāksmes rezultāts, viņaprāt, ir iepriecinošs.
“Pēc tam, kad mēs esam nopublicējuši šīs provizoriskās kadastrālās vērtības un kad droši vien arī gan politiķiem, gan ierēdņiem nācās ieraudzīt savu nekustamā īpašuma vērtības kāpumu, iespējams, šodien saskaņošanas sanāksmē mēs guvām lielu atbalstu. Es pat teiktu, vairāku atbalstu no citām ministrijām, ka šāds princips kā neapliekamais minimums NĪN varētu esošā situācijā būt risinājums," pauda Bordāns.
Ministrs sacīja, ka no ieceres par neapliekamā minimuma noteikšanu primārajam mājoklim atteikties negrasās un kompromisu nepieļauj.
Bordāns pastāstīja, kā rīkosies, ja Ministru kabinetā negūs atbalstu: "Es kā tieslietu ministrs nevirzīšu apstiprināšanai provizoriskās kadastrālās vērtības un parādīšu sabiedrībai, ko tas nozīmētu, kādas šīs vērtības būtu, ja tās stāsies spēkā. Bet, kā es minēju, tās spēkā nestāsies, es tās nevirzīšu apstiprināšanai, kamēr netiks pieņemts likums par NĪN režīma maiņu."
Tieslietu ministrijā tiek lēsts, ka viņu piedāvātā modeļa ietekmē 28 pašvaldībām ieņēmumi pieaugs, bet 14 pašvaldībām, pamatā Pierīgas novadiem, Ventspilij, Liepājai un Jelgavai, var samazināties.
Tieslietu ministrijas piedāvāto modeli otrdien četru stundu garā sanāksmē apsprieda partneri no dažādām institūcijām, un daudzi no tiem šajā projektā saskata nozīmīgus trūkumus. Tajā skaitā Ekonomikas ministrija un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas norāda, ka jāraugās, lai nodokļu slogs netiktu pārlikts uz uzņēmēju pleciem.
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms atzina – ja panāks vienošanos un liela daļa nekustamo īpašumu būs atbrīvota no nodokļa nomaksas, vajadzība pēc ieņēmumiem pašvaldībām nemazināsies, attiecīgi kādai citai grupai nāksies šo starpību kompensēt.
“Mēs neatbalstām, ka slogs tiek pārlikts uz uzņēmējiem,” sacīja Soms.
Darba devēju konfederācijas eksperts iesaka nevis lielāko daļu iedzīvotāju pilnībā atbrīvot no īpašuma nodokļa nomaksas, bet ieviest ko līdzīgu infrastruktūras nodoklim – normatīvu maksājumu gan par katru zemes, gan ēkas kvadrātmetru un tikai neliela daļa nodokļa būtu piesaistīta īpašuma kadastrālajai vērtībai.
Finanšu ministrijā šo modeli vērtē piesardzīgi, norādot, ka tas varētu samazināt pilsētnieku nodokļus, bet palielinātu īpašuma nodokli laukos, kur īpašumi ir lielāki.
Pašvaldību savienība savukārt norāda, ka nav pārliecināta, vai kadastrālo vērtību pārrēķināšana ir izstrādāta pareizi.
"Tas, kas mūs visvairāk satrauc, ka nav iespējama nekāda taisnīga vai saprātīga nodokļu politika, ja pati šī bāze nav un ja tirgū paši dārgākie īpašumi tiek vērtēti tieši tāpat kā mazāk vērtīgie," sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.
Un arī Finanšu ministrija Tieslietu ministrijai norādījusi ne vien uz konstatētajām nepilnībām projektā, bet arī plāno izstrādāt pati savu projektu.
"Finanšu ministrija noteikti strādās pie modeļiem, kādā veidā mēs varam radīt šo nodokli samaksājamu noteiktai grupai iedzīvotāju," informēja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
Tieslietu ministrija precizēs atsevišķas likumprojekta normas un likumprojekta paketi izskatīšanai Ministru kabinetā solā iesniegt augusta sākumā.
KONTEKSTS:
Tieslietu ministrija piedāvā atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) primārajam mājoklim, sākot no 2022. gada 1. janvāra, kad nodokļa aprēķinam sāks izmantot jaunās kadastrālās vērtības. Grozījumi likumā paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu, no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (speciālo vērtību). Līdzīgs piedāvājums ir arī attiecībā uz zemi zem primārajiem mājokļiem, tikai šajā gadījumā neapliekamais minimums būtu 10 000 eiro. Attiecīgi, ja zemes vērtība ir zem 10 000 eiro, tad NĪN maksājums būtu nulle eiro, bet ja vairāk par 10 000 eiro, tad no tās atņems 10 000 eiro un atlikušajai summai piemēros koeficientu 0,2 (speciālo vērtību).
