Valdība pērn apstiprināja plānu par 20% "airBaltic" akciju pārdošanu Vācijas investoram, kurš apņēmās lidsabiedrībā ieguldīt 52 miljonus eiro. Pārējie 80% avikomopānijas akciju paliks Latvijas valsts īpašumā. Valsts kase aviokompānijai ieguldīšanai tās pamatkapitālā aizdos 80 miljonus eiro. Šīs naudas aizdošanai akceptu pērn deva Saeima.
Sola iztikt bez Krievijas lidmašīnām
Parlaments iepriekš noteica, ka "airBaltic" un tā saistītajiem uzņēmumiem ir aizliegts iegādāties, īrēt vai citādi izmantot aprīkojumu, ko ražojuši militārā kompleksa uzņēmumi un ar to saistītie uzņēmumi, kuriem noteiktas Eiropas Savienības vai starptautiskās sankcijas, kuras ir ratificējusi arī Latvija.
Neskatoties uz to, ka darījums sabiedrībā izpelnījās pretrunīgu reakciju, jo izskanēja bažas, ka ar tā palīdzību Vācijas uzņēmējs varētu censties panākt, lai “airBaltic” flote tiktu papildināta ar Krievijā ražotām lidmašīnām, abas puses norāda, ka ir izdevies panākt vienošanos, ka Krievijas lidmašīnas tomēr netiks pirktas.
Investors pauda, ka līguma slēgšanas aizkavēšanās nav bijusi saistīta ar būtiskiem strīdiem. “Bija daži procedurāli un tehniski jautājumi, kuri vēl bija jāatrisina un kuri vēl bija jāizvērtē uzņēmuma padomei. Tas viss prasīja laiku, bez tam visu mazliet aizkavēja arī brīvdienas. Tomēr šobrīd varam ar gandarījumu paziņot, ka viss ir atrisināts, un aizdevuma un akcionāru līgumi ir parakstīti,” skaidroja Montāgs-Girmess.
Turpina meklēt stratēģisko investoru
Vācijas investors, kurš par savu ieguldījumu saņems procentu maksājumus no uzņēmuma, pagaidām nav atklājis laiku, cik ilgi ir plānojis saglabāt savu ieguldījumu “airBaltic”.
Viņš norādīja, ka to noteiks tirgus apstākļi: “Uz šo jautājumu jau labprāt esmu atbildējis iepriekš – manām investīcijām uzņēmumā nav nekāda gala termiņa vai arī kaut kāda obligātas pārdošanas datuma. Attiecīgi investīciju ilgumu noteiks tirgus apsvērumi un tas, cik veiksmīgas būs šīs investīcijas, bet es paļaujos un ceru, ka tas ir labs ieguldījums.”
Montāgs-Girmess arī norādījis, ka ""airBaltic ir izcila aviokompānija ar unikālu tirgus nišu un Rīgu kā tās galveno tranzītmezglu Baltijā, ar lieliskām nākotnes iespējām Tallinā un Viļņā. Es esmu priecīgs, ka mēs esam vienojušies par līgumu un varam uzsākt īstenot "airBaltic" attīstības plānu"."
Tikmēr Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš arī uzsvēra, ka šis līgums slēgts, ņemot vērā apstākli, ka vienlaikus valsts aviokompānijai “airBaltic” meklē arī stratēģisko investoru, un Montāga-Girmesa investīcijas šim procesam netraucēs.
“Konkrētais līgums nekādā veidā neierobežo kāda veida citu finanšu aktivitāšu veikšanu. Ja mēs runājam vai nu par jaunu investoru piesaisti, vai stratēģiskā partnera piesaisti, šis līgums ir saderīgs ar šādu mērķi. Īpaši padomāts, lai šis līgums nebūtu šķērslis stratēģiskā partnera piesaistei,” norāda Ozoliņš.
Turklāt "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss uzskata, ka tagad ir labākas izredzes piesaistīt investoru: "Tagad to paveikt noteikti būs vieglāk. Tagad mēs būsim kā kompānija, kurai ir stipra bilance, kā arī jaunas lidmašīnas. Šādu kompāniju ir daudz vienkāršāk pārdot nekā uzņēmumu, kam ir negatīvs pašu kapitāls."
Tiesa, aizvien nav skaidrs, vai atlīdzību par darījumu saņems investīciju kompānijas “Prudentia”.
“airBaltic” to sola vērtēt pēc darījuma pilnīgas pabeigšanas, bet Satiksmes ministrija uzskata, ka nauda nebūtu jāmaksā. Vienlaikus gan netiek slēpts – tas būšot jauns strīdus jautājums.
Lidmašīnas cer saņemt septembrī
“AirBaltic” pārstāvji arī uzsver, ka līdz ar akcionāru līguma noslēgšanu vairs nav pamata bažām arī par to, ka varētu tikt apdraudēts uzņēmuma iecerētais lidmašīnu iegādes darījums ar Kanādas ražotāju “Bombardier”. Paredzams, ka pirmās “Bombardier” lidmašīnas varētu nonākt Latvijā jau septembra beigās.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš teicis, ka "airBaltic" saņemtos līdzekļus ieguldīs jaunu lidmašīnu iegādei tā vietā, lai tās īrētu, tādējādi nodrošinot "airBaltic" iespēju ietaupīt līdzekļus un uzlabot pasažieru apkalpošanu.
"Tas vēl vairāk palielinās Latvijas aviosavienojumus, veicinās ekonomisko attīstību un jaunu darbavietu veidošanos," piebildis Ozoliņš.
Latvija par darījumu vēl nav paguvusi informēt Eiropas Komisiju, taču Ozoliņš solīja, ka tuvākajā laikā tas tiks izdarīts.
Jau vēstīts, ka Montāga-Girmesa solītās investīcijas "airBaltic" ir nozīmīgas, jo tikai pēc to veikšanas arī valsts varēs aviokompānijā ieguldīt savus solītos 80 miljonus eiro un tādā veidā nodrošināt aviokompāniju ar tās attīstībai nepieciešamajiem līdzekļiem.
Tomēr skandalozu fonu šim darījumam radīja fakts, ka Montāga-Girmesa piedāvājums, pēc neoficiālām ziņām, iepriekš bijis piesaistīts nosacījumam, ka "airBaltic" ir jāiegādājas piecas ar Krievijas militāro kompleksu saistītā avioražotāja "Sukhoi" lidmašīnas.
Valdība tomēr pieņēma lēmumu, ka no "airBaltic" biznesa plāna ir jāizņem iecere par "Sukhoi" lidmašīnu izmantošanu, un, pēc valdības pārstāvju teiktā, vienošanās par to, ka "airBaltic" nevarēs izmantot ar militāro kompleksu saistītu ražotāju lidmašīnas, esot panākta arī ar investoru.
Tomēr vēl nedēļas sākumā par Montāga-Girmesa tālākajiem nodomiem izskanēja bažas, jo investors dokumentus nebija parakstījis līdz aviokompānijai būtiskajai dienai, kurā uzņēmumam bija jāveic avansa maksājums par pasūtītām avioražotāja "Bombardier" lidmašīnām.
Tieši "Bombardier" Latvijas politiķi ir nosaukuši kā piemērotu stratēģisko investoru "airBaltic".
