Noteikumi paredz piešķirt papildu atbalstu cūkkopībai par laikposmu no 2020. gada no jūlija līdz oktobrim. Atbalsts, tāpat kā aprīļa – jūnija periodā, tiek paredzēts par kaušanai realizētām nobarojamām cūkām un ganāmpulkos reģistrētām sivēnmātēm.
Zemkopības ministrija norādījusi, ka īpaši sarežģīta situācija izveidojusies cūkkopībā. Cūkgaļas cena Latvijā ar īslaicīgiem pārtraukumiem ir pazeminājusies kopš 2020. gada pavasara, samazinot cūkaudzētāju ieņēmumus un apgrozāmo līdzekļu pieejamību. Kopumā no šāgada janvāra līdz oktobrim Latvijā E klases cūku liemeņu iepirkuma cena bija pazeminājusies par 30%, un šo tendenci izraisa gan Covid-19, gan atsevišķu citu faktoru radīta pārprodukcija visā ES tirgū, tostarp Latvijā.
Turklāt ražotājiem veidojas papildu izdevumi, jo mazā pieprasījuma dēļ cūkas tiek ilgāk noturētas un ne tikai zaudē tirgus kvalitāti, bet arī rada papildu izdevumus un problēmas labturības prasību izpildē daudziem ražotājiem.
Nelabvēlīgajai situācijai cūkgaļas tirgū turpinoties, cūkkopības saimniecībām radīsies finanšu risks – nespēja segt ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus un kredītsaistības. Var tikt apdraudēta saimniecību investīciju projektu un sadarbības līgumu saistību izpilde. Situācijai turpinot pasliktināties, daļa saimniecību var bankrotēt, veidojot tālejošas nelabvēlīgas sekas sektorā kopumā, norādījusi ministrija.
Kopējais nepieciešamais atbalsts cūkkopībai jūlijā – oktobrī ir vērtēts 2 miljonu eiro apmērā, no kura 1 miljons eiro paredzēts atbalstam par kaušanai realizētām nobarojamām cūkām un 1 miljons eiro – atbalstam par sivēnmātēm. Atbalstam nav nepieciešams piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus, jo finansējumu iegūtu, pārdalot noteikumos paredzēto, bet nepieprasīto finansējumu citiem atbalsta pasākumiem.
Noteikumi paredz pārdalīt 6,276 miljonus eiro no atbalsta par krājumu pieauguma vai apgrozījuma samazinājuma radītajām grūtībām. To pārdalīs, lai segtu gan atbalstu cūkaudzētājiem jūlijā – oktobrī, gan arī finansējuma nepieciešamību atbalstam par slaucamām govīm un realizētiem liellopiem otrajā periodā no jūlija līdz septembrim pilnā apmērā, t.i., par katru attiecīgo dzīvnieku piešķirot pilnu maksimālo atbalsta likmi, nepiemērojot proporcionālu samazinājumu.
KONTEKSTS:
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Pieteikties ar Covid-19 saistītajiem pabalstiem var tikai elektroniski EDS. Par vienreizējiem grantiem uzņēmumam VID vēl veido sistēmu.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
