Pašvaldības nekustamā īpašuma nodoklim var noteikt dažādas atlaides, un izmaiņas nodokļa politikā savās programmās pieminējuši desmit no 15 sarakstiem, kas cer uz iekļūšanu Rīgas domē. Visi sola nodokli samazināt, taču atšķiras gan atlaižu saņēmēju grupas, gan konkrētība.
Piemēram, partijas "Alternative", Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība programmās iekļāvušas vispārīgu solījumu nodokli samazināt, taču sīkāk nekas paskaidrots nav.
Līdzīgs solījums lasāms arī Zaļo un Zemnieku savienības programmā, kas sola izstrādāt nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu programmu visiem rīdziniekiem.
Savukārt nedaudz konkrētāka ir "Jaunā Vienotība", kuras programmā solīts par trešdaļu samazināt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par privātpersonām piederošu zemi.
"Jaunā Vienotība" ir arī vienīgā partija, kas norādījusi, kā nodokli tērēs. Visa summa tikšot ieguldīta infrastruktūrā, savukārt ceturtā daļa nonāks tieši apkaimē, kas nodokli samaksājusi, un par šīs naudas izlietojumu lemšot paši iedzīvotāji.
Otrā grupā ir partijas, kas sola dažāda veida atvieglojumus vienīgajam mājoklim.
Piemēram, "Jaunā Saskaņa" sola, ka par vienīgo mājokli nodoklis nebūs jāmaksā vispār, bet 90% atlaidi nodoklim sola piemērot Centra partija, savukārt "Vienoti Latvijai" un nacionālā savienība "Taisnīgums" vispārīgi sola būtiskus nodokļa atvieglojumus par vienīgo mājokli.
Citādāks piedāvājums ir Latvijas Krievu savienībai, kas sola atbrīvot no nodokļa dzīvojamo platību pirmos 50 kvadrātmetrus, savukārt Jaunā konservatīvā partija piedāvā nodokli atcelt pensionāru mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro ar zemi vērtībā līdz 10 000 eiro. Tātad nevis visiem, bet tieši pensionāriem.
Jautāti, kādas ir pašvaldību iespējas nekustamā īpašuma nodokļa politikā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) apstiprināja, ka pašvaldības var noteikt dažādas iedzīvotāju grupas, kam piešķirt atlaides. Tomēr nodokli nevar atcelt pilnībā – maksimālā atlaide ir 90%. Piemēram, Jūrmalā šāda atlaide zemei piemērota visiem pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem.
Bet likums neparedz iespēju nodokli samazināt vai atcelt vienīgajam mājoklim, vai piemērot kādu neapliekamo minumu.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
