Pārtikas cenas «Lidl», «Rimi» un «Maxima» veikalos – kur lētāk?

ĪSUMĀ:

• Veikala "Lidl" "atpazīšanas zīme" – plauktu un cenu izkārtojums, bet sortimentā – nezināmu zīmolu preces.
• Produktus zem "Lidl" zīmoliem ražo dažādu valstu uzņēmumi.
• Veikalā pieejamas arī dažas Latvijā ražotas preces, bet vēl notiek sarunas ar ražotājiem.
• Arī "Rimi" un "Maxima" ir veikala īpašie zīmoli, piemēram, "Selection by Rimi" vai "Favorit".
• Konkurentu veikalos ir plaša izvēle, bet "Lidl" tā ir mazāka. 
• Speciāliste uzsver – vienam patīk izraudzīties preci no daudz opcijām, citam der šaurāka izvēle.
• "Aizliegtais paņēmiens" salīdzina cenas starp "Rimi", "Maxima" un "Lidl" Latvijā un Lietuvā.

Tirgus spēlētāju pirmie soļi Latvijā

Pirmais Latvijā bija "Rimi", kas savu pirmo veikalu apmeklētājiem vaļā vēra 1997. gadā tirdzniecības centrā "Dole", bet par veikalu ķēdi tā kļuva tikai trīs gadus vēlāk, kad "Rimi" saimnieki pārpirka "Interpegro" veikalu tīklu no jau vietējiem Latvijas uzņēmējiem.

"Rimi" īpašnieki – uzņēmums "Ica", kas izveidojās Zviedrijā 1917. gadā. Un autors - Hakons Svensons, kurš izdomāja, ka mazajiem tirgotājiem derētu kooperēties. Patlaban ar zīmolu "Ica" uzņēmumam Zviedrijā ir ap 1300 veikalu, Norvēģijā – ap 600. Daudzi arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā –  ar zīmolu "Rimi".  

"Rimi Latvija" apgrozījums 2020. gadā bija 946 miljoni eiro jeb tuvu miljardam. Gada peļņa ap 30 miljoniem. Veikalu skaits – 133, darbinieki – vairāk nekā 6000 cilvēku.

"Maxima" Latvijā ienāca 2001. gadā, pirmo veikalu atverot Rīgā, Jūrmalas gatvē, ar zīmolu "T-market", un līdz gada beigām tādi bija jau 14. 2002. gada sākumā pirmais lielais veikals ar zīmolu "Maxima" – Rīgā, Deglava ielā.

Mazāki veikali tobrīd strādāja vēl arī ar zīmolu "Saulīte", bet 2005. gadā visi pārsaukti par  "Maxima". Īpašnieki – lietuvieši, vairākas privātpersonas, bet galvenais – Nerijs Numavičs, viens no turīgākajiem cilvēkiem ne tikai Lietuvā, bet arī Baltijā. Tieši viņš 1992. gadā studentu kompānijā nolēma, ka vajagot veikalus, kur vienkopus varētu nopirkt visu Lietuvā ražoto alu. Šobrīd tur pieejams ne tikai alus, un veikali ne tikai visā Baltijā, bet arī Bulgārijā, ar zīmolu "Aldik" arī Polijā.

"Maxima Latvija" apgrozījums 2020. gadā bija 878 miljoni eiro, peļņa līdzīgi kā "Rimi" – aptuveni 30 miljoni eiro. Veikalu skaits lielāks nekā "Rimi" – aptuveni 170, darbinieku arī vairāk – 7700.

Vēl Latvijā ir arī vairākas mazākas mazumtirgotāju ķēdes – "Elvi", "Mego", "Citro", "Top". Un šī gada lielākais jaunums – veikalu "Lidl" atvēršana oktobra sākumā uzreiz 15 vietās Latvijā. Salīdzinot ar "Rimi" un "Maxima" kopā 300 veikaliem, varētu teikt, tas ir nieks, bet tomēr notikums, jo pats "Lidl" gan nekāds nieks vis nav – visā Eiropā tam ir aptuveni 11 tūkstoši veikalu.

Būs vai nebūs "Lidl" Latvijā, nāks tas vai tomēr ne, šķiet, jau ir vismaz pēdējo 15 gadu intriga, kas tagad nu ir atrisināta. Tāpat "Lidl" ilgo gaidīšanu vienmēr ir apvijuši stāsti, cik tur viss ir labi un cik tur viss ir lēti. Pat labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) "Lidl" atklāšanas dienā runāja tieši par to pašu.

Viņš sacīja: "Mēs Latvijā ļoti, ļoti gaidījām "Lidl" ienākšanu. Man kā labklājības ministram prieks ir divkāršs: pirmkārt, strauji palielināsies konkurence mazumtirdzniecības sektorā, dodot iespēju īpaši cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem iegādāties ikdienas preces par draudzīgākām cenām. Otrkārt, tiek radītas vairāk nekā 2000 stabilas un labi apmaksātas darbavietas Latvijas reģionos un Rīgā."

"Lidl" biznesa aizsācējs 1973. gadā bija vācietis Dīters Švarcs, kurš līdzās tēva augļu tirdzniecības biznesam nolēma, ka vajag arī atlaižu veikalus, šo ideju aizgūstot no brāļiem Albrehtiem, kas tobrīd jau bija radījuši pašlaik labi zināmo veikalu ķēdi "Aldi".

Savu uzvārdu Švarcs veikala nosaukumā īsti negribēja, jo tas nozīmē melns, savukārt Lidls bija viņa tēva biznesa partneris kompānijā "Švarcs un Lidls". Zīmols jau iestrādāts, un Lidls derēja, bet tas Lidls īsti negribēja, lai viņa uzvārdu saista ar atlaižu veikaliem, taču tas nekas. Apķērīgais Dīters dabūja citu – pensionētu skolotāju Ludvigu Lidlu, no kura iespēju lietot uzvārdu "Lidl" izkārtnēs viņš vienkārši nopirka.

Un tālāk jau savas durvis vēra veikals aiz veikala pašā Vācijā, bet vēlāk arī aiz tās robežām. Šobrīd Dīteram Švarcam ir 82 gadi, veikalu vadību viņš ir atstājis, un to var arī saprast – pēc "Bloomberg" ziņām viņš ir 61. bagātākais cilvēks pasaulē ar aptuveni 27 miljardu ASV dolāru kapitālu.

Kāpēc "Lidl" pilns ar nepazīstamiem zīmoliem? 

"Aizliegtais paņēmiens" devās uz vienu no "Lidl" veikaliem. Raidījums norādīja ­– gan ierobežojumu dēļ, kas nosaka pircēju skaitu, gan acīmredzot pastiprinātās pircēju intereses dēļ aizvien ir jārēķinās, ka, lai "Lidl" veikalos nokļūtu, var nākties pasalt rindā pie veikala. Pat par spīti tam, ka kopš veikalu atvēršanas ir pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši.

Pirmajā acu uzmetienā veikals atgādina krāsainu preču noliktavu, proti, daudzas preces līdz galam neizpakotas, bet viss tomēr kārtīgi. Pirmā asociācija ar kādreizējiem "Supernetto" veikaliem, kas arī ar plauktiem un to dizainu daudz neaizrāvās.

Otrā un pamanāmākā atšķirība no citiem veikaliem – cenu zīmes pie precēm ar "zirga lieluma" burtiem jeb precīzāk ar zirga lieluma cipariem, un, ja vēl atlaide, tad tiem, kam brilles, var tās pat atstāt mājās, garām atlaidei tik viegli nepaiesiet. Vēl kāda atšķirība, un tam der pievērst uzmanību – cena "Lidl" veikalos ir virs preces, nevis zem, kā tas pierasts citviet.

Ja salīdzina ar līdzīga izmēra citu zīmolu veikaliem, tad šeit, ja neskaita dārzeņus un augļus, neko citu nevar ne nosvērt, ne iesvērt vai nopirkt mazliet, te jau viss ir sasvērts un safasēts, un gaļas vai zivju stenda, kur stāvētu kāda pārdevēja, te nav.     

Bet galvenā un arī lielākā atšķirība, kas daudzus līdz šim nebijušos "Lidl" veikalos varētu samulsināt un pat ļoti pārsteigt – te faktiski nav neviena atpazīstama preču zīmola – ne Latvijas, ne ārzemju.

Te nav "Latvijas balzama", "Coca-Cola" vai "Pepsi", te nav "Spilvas" kečupa vai "Fazer" šokolādes, nav "Orbit" košļājamās gumijas vai "Laimas" konfekšu.

Un tas nav nejauši, tā tas arī ir domāts, tāda ir "Lidl" veikalu būtība, proti, tam ir savi zīmoli un citi pa vidu te nejaucas.

"Lidl Latvija" Komunikācijas komandas vadītāja Latvijā Zane Neļķe sacīja: "Lielākā daļa preču "Lidl" veikalos ir ar privātajiem zīmoliem. Tas nozīmē, ka ražotājs ražo konkrēto produktu ar "Lidl" zīmola vārdu pēc konkrētiem kvalitātes standartiem konkrētos iepakojumos, un šie produkti ir pieejami "Lidl" veikalos.''

Ieejot, piemēram, "Rimi" vai "Maxima", pircējs var izvēlēties, vai viņš skābo krējumu grib no Talsu, Tukuma, Valmieras, Rīgas vai vēl kāda cita piena kombināta, un katram savs dizains, katram savam cenas, bet te, piemēram, piena produkcijai pamatā tikai viens zīmols "Pilos", un viss. "Pilos" piens un "Pilos" krējums, un "Pilos" biezpiens. Vēl ir arī daži citi, bet jau konkrētām piena produktu grupām, piemēram, mocarellas siera zīmols "Loviglio", bet vienalga – te nav pieci mocarellas sieri no dažādiem ražotājiem.

"Pilos" preču zīme reģistrēta uz "Lidl" vārda, bet ražotāji zem šī zīmola ir dažādi – skābais krējums no Lietuvas, no Rokišķu piena fabrikas, biezpiens – arī no Lietuvas, no "Žemaitijos pienas", sviests savukārt no Polijas lielražotāja "Polmlek" grupas, kas piena produktus piegādā arī citām lielajām ķēdēm Eiropā – "Tesco", "Carrefour", arī pašmāju "Biedronkai". Siers savukārt no cita Polijas giganta, uzņēmuma "Mlekpol".        

Svaiga gaļa un zīmols "Svaiga gaļa" – pircējs var izvēlēties starp iepakojuma izmēru –  lielāku vai mazāku,  bet ne starp ražotājiem. Vistas filejas, kā arī vistu sirdis un kājas, kā vēsta marķējums, piegādā Polijas uzņēmums "Wipasz", kas ir lielākais vistu audzētājs valstī – trīs miljoni putnu vienā nedēļā.

Cūkgaļu savukārt piegādā vēl viens Polijas gaļas milzis uzņēmums "Animex", kurš ir pasaules lielākā cūkgaļas ražotāja – uzņēmuma "VH Group" sastāvā.  

Desu un dažādu desiņu zīmola "Baroni" piegādātājs arī ir Polija, kas ir dominējošā valsts.  Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem ražotāju var uzzināt, jo tāda ir prasība, ka tas ir jānorāda, bet uz citiem produktiem – var būt un var arī nebūt. Piemēram, kur ražota maize ar zīmolu "Tastino", pat nav zināms.

Līdzīgā veidā ar paša "Lidl" zīmoliem pārstāvēti visdažādākie produkti  – alus "Argus", čipsi  "Snack Day", saldējums "Ballino" un savs zīmols pat kolas tipa dzērienam "Freeway cola".

Savukārt no Latvijas "Aizliegtais paņēmiens" ieraudzīja kartupeļus. "Lidl" pārstāve minēja, ka esot vēl vismaz kādi 20 pašmāju piegādātāji.

"Tie ir gan dārzeņi un augļi, ko pieminēju, piena produkti, gaļas produkti, olas, zivju produkti," viņa sacīja.

Neļķe turpināja: "Pirms mēs uzsākam sadarbību, vienalga, ar kādu ražotāju, vai tas būtu Latvijas, vai tas būtu kādas citas valsts ražotājs, pirms tam ir ļoti ilgs sarunu process un dažādas kvalitātes pārbaudes tieši uzņēmumā, dažādi kvalitātes auditi. (..) Tāpat mēs ļoti novērtējam arī šos starptautiskos kvalitātes sertifikātus, kas ir iegūti arī ražotājiem. Protams, ir ražotāji, kas ir jau ieguvuši šos sertifikātus, un tas uzreiz viņiem paver plašākas durvis, bet, protams, ir arī tādi ražotāji, kas nevēlas iegūt, tā teikt, investēt savu laiku un arī līdzekļus, lai iegūtu šos starptautiskos sertifikātus."

Latvijas ražotāju pieredze ceļā uz "Lidl" plauktiem

Kvalitātes sertifikāti un nešaubīgi arī zema cena. Latvijas ražotājiem pieredzes dažādas. "Rīgas miesnieks", piemēram, šobrīd palicis aiz "Lidl" durvīm.

"HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš sacīja: "Nu, "Lidl" veica ar mums pārrunas pirms ienākšanas Latvijā vai oficiālās atvēršanas, jā, ir bijušas pārrunas."

"Aizliegtais paņēmiens": Un kāds tas rezultāts?

Lapiņš: Uz doto brīdi mēs Latvijā neesam pārstāvēti ar mūsu produkciju. Neizvēlējās mūs.

"Aizliegtais paņēmiens": Kādi tie iemesli, kaut kādas prasības?

Lapiņš: Grūti, grūti pamatot, tas droši vien jautājums vairāk mūsu potenciālajiem sadarbības partneriem, kas bija tas iemesls, kāpēc mūs neizvēlējās.

"Aizliegtais paņēmiens": Bet viņi nesniedza paskaidrojumus?

Lapiņš: Nu, precīzas atbildes nav, vienkārši nevienojāmies, teiksim tā. Teiksim tā.

Savukārt olu uzņēmums "Balticovo", izrādās, ir "Lidl" piegādātājs gan Latvijā, gan arī Lietuvā.

"Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps teica: "Jā, tieši tā, sākās viss ar veiksmīgu sadarbību Lietuvā. Un tagad arī, "Lidl" ienākot Latvijā, arī mēs esam apstiprināti par olu piegādātāju."

Bijis cenu konkurss, un kvalitātes prasības augstas. Auškāps norādīja: "Mums ir A līmenis, kas mums ļauj principā sadarboties ar jebkuru Eiropas vadošo veikalu tīklu. Es teiktu, jā, nu, protams, jā, visi viņi ir prasīgi, un man šobrīd īsti nenāk prātā kaut kādas īpašas nianses, ar ko kāds izceltos, atšķirtos. Es teiktu, ja mēs runājam par lielajiem tīkliem, kas Latvijā ir pārstāvēti, visiem šīs kvalitātes prasības ir ļoti augstas, un katru gadu viņas vēl pastiprinās."

Bet vai ko piegādā, piemēram, "Spilva"? Koncerna "Orkla Latvija" komunikācijas direktore  Lineta Mikša teica: "Mēs pagaidām vēl esam procesā, lai vienotos par detaļām un potenciālajiem apjomiem."

"Aizliegtais paņēmiens": Un tieši kura produkcija tur būs pieejama no jums?

Mikša: Nu, ņemot vērā, ka mēs vēl tikai plānojam uzsākt sadarbību, konkrētus produktus es vēl nevaru nosaukt.

"Aizliegtais paņēmiens": "Lidl" pats jūs uzrunāja?

Mikša: Jā, jāsaprot, ka sadarbība veidojas no tādas abpusējas intereses, un tad, ja mēs spējam vienoties par abām pusēm izdevīgiem nosacījumiem, tad mēs varam virzīties tālāk. Bet, jā, mēs saņēmām interesi no viņiem, izrādījām interesi arī atpakaļ.

"Lidl" noteikumi racionāli – kvalitāte, zema cena un lai produkcija svaiga. Kurš to ražojis, "Lidl" nav būtiski – latvietis vai polis. Viss ir zem "Lidl" preču zīmes. Jāatzīmē, ka šādu pieeju, proti, radīt savas preču zīmes, neizceļot ražotāju, pēdējos gados ir attīstījusi gan "Maxima", gan arī "Rimi".

"Rimi" preču zīmes ir "Selection by Rimi", zīmols "I love Eco", "Rimi Planet", kā arī "Rimi Basic" , kas, kā norādīts uzņēmuma mājaslapā, ir "lieliska izvēle pircējiem, kuri grib ietaupīt naudu uz ikdienas produktiem". Tātad produkti ar zemāku cenu, bet kas to ražojis – nav zināms.

Arī "Maxima", pašu zīmols "Favorit", zīmols "Ekologika", "Aset", tad vēl arī "Saules piens", savukārt lētāko preču analogs "Rimi Basic" ir "Optima līnija". 

Bet atšķirībā no "Lidl" – gan "Rimi", gan "Maxima" šo uzņēmumu pašu zīmolu preces ir tikai daļa no visa  produktu klāsta. Līdzās ir arī pašu ražotāju veidoti, attīstīti un reklamēti zīmoli, bet "Lidl" privātie zīmoli veido absolūti lielāko daļu no preču sortimenta, un ražotāju zīmoli ir izņēmums.

Rezultātā – ja "Rimi" un "Maxima" maizes stendā, piemēram, ir desmitiem izvēļu, ne tikai baltmaize vai rudzu maize, bet vēl katrai no tām pieci ražotāji, tad "Lidl" viens vai maksimums divi.

Tas ir labāk vai sliktāk?

Komentē mārketinga speciāliste Renāte Cāne: "Cilvēki ļoti dažādi, ļoti dažādi. Ir tādi, kuriem izvēle pie plauktiem ir ļoti svarīga, un tad viņi tā labi jūtas, jo – rekur ir 20 baltmaizes, kā jūs teicāt. Ja cilvēku apmierina tas sortiments, kas ir, kāda no tām trim maizēm vai kāds no tiem trīs pieniem, tad – kur tur problēma? (..) Reti kurš no mums kā savu hobiju uzskata pagaršot visus pienus, kuri ir šajā mēnesī pieejami. Un tad es tā vienu, otru, trešo, piekto. Nu piens ir piens. Maize ir maize."

Bet vai ražotājiem šāds biznesa modelis, kad viņi faktiski nav redzami, iet pie sirds? Arī divējādi – no vienas puses – noiets, no otras – paliek neredzams.

Cāne skaidroja: "Ja ražotājs, piemēram, tas pats "Dobele" nosacīti – ja tie tiek pārdoti zem sveša zīmola, neaug šī ražotāja spēks, bet, no otras puses, viņš var pārdot, respektīvi, lielākās partijās saražotu veidu veikalu tīklam. (..) Ražo makaronus un pārdod veikalu tīklam bez sava ražotāja nosaukuma, bet toties tā ir pietiekami liela un līgumiski garantēta partija. Respektīvi, viņam ir noiets tāds regulārs."

Un pārtikas jomā tas var būt ir vēl neierasti, bet, piemēram, ar apģērbiem tas jau ir sen, sen. Mēs zinām un atpazīstam zīmolus, bet sūtīti un ražoti tie tiek kaut kur Ķīnā vai Vjetnamā.

Cenu salīdzinājums: "Lidl", "Rimi", "Maxima"

Salīdzinot trīs veikalu cenas, "Aizliegtais paņēmiens" intereses pēc pielika klāt arī "Lidl" cenas Lietuvā, kur tas savus pirmos 15 veikalu atvēra jau 2016. gada vasaras sākumā, tātad vairāk nekā pirms četriem gadiem. Tagad to ir ap 60. Lai pierakstītu cenas, raidījums viesojās Šauļos.

Visas cenas raidījums fiksēja divu dienu laikā, kad nemainās akcijas.

Salīdzināšanai izraudzīti 20 dažādi produkti no dažādām pārtikas preču grupām.

Piena produkti

Skābais krējums, 20%, plastmasas trauciņā, 400 grami

• "Lidl Latvija", "Pilos", cena, 0,89 eiro 
• "Lidl Lietuva", tieši tas pats produkts, 0,79 eiro
• "Rimi", krējuma zīmols "Rimi", 1,29 eiro
• "Maxima", "Farm milk", izcelsme Polija, 0,79 eiro

"Rimi" visdārgāk, tiesa, "Rimi" piedāvā alternatīvu "Rimi Basic" krējumu polipakā jeb kuļķenē par 0,85 eiro, taču arī sanāk dārgāk nekā "Maxima" vai "Lidl" Lietuvā.      

Siers

Siers "Pilos Carski", sagriezts šķēlēs, tauku saturs 45%, 150 grami

• "Lidl Latvija" 1,29 eiro
• "Lidl Lietuva" 1,19 eiro
• "Rimi" un "Maxima" analogam izvēlēts Holandes siers, sagriezts arī šķēlēs, arī 150 grami
• Cena "Rimi", zīmols "Rimi", 1,49 eiro
• "Maxima", zīmols "Farm Milk", 0,99 eiro

"Maxima" vislētāk.         

Sviests

Sviests "Pilos", 170 grami, tauku saturs 82%.

• "Lidl Latvija" 0,86 eiro
• "Lidl Lietuva", ir mazliet citādāks, tauki 83%, cena 1,39 eiro
• "Rimi" lētākais, un vēl uz atlaidi, "Krāslavas piena" ražotais 200 gramu, 1,39 eiro
• "Maxima" "Milk Farm", Polija, 180 gramu 0,92 eiro

Ja gramu atšķirības pārrēķina kilogramos, tad "Lidl Latvija" un "Maxima" vienādi, visdārgākais – ''Lidl Lietuva''.

Mocarellas bumba

• "Lidl Latvija" zīmols "Loviglio", 125 grami, cena 0,79 eiro
• "Lidl Lietuva", tikpat 0,79 eiro
• "Rimi" arī 0,79 eiro         
• "Maxima" 0,99 eiro, un vienīgi ar "Maxima" atlaižu karti 0,79 eiro

Maize

Baltmaize, vislētākā iespējamā

• "Lidl Latvija" zīmols "Tastino", 300 grami, sagriezta, cena 0,19 eiro
• "Lidl Lietuva", zīmols "Mano Duona", cena 0,19 eiro
• "Rimi" un "Rimi" zīmols "Beķera maize", cena 0,19 eiro
• "Maxima", "Mana Maize", ražota Latvijā, 0,19 eiro

Viss identiski, nu gluži kā sarunājuši.

Rupjmaize

• "Lidl Latvija", "Tastino", 730 gramu, sagriezta, 1,35 eiro
• "Lidl Lietuva", "Mana Duona", 800 gramu, 0,79 eiro
• "Rimi" lētākā ir "Latvijas maiznieka" "Zeltene", 800 gramu, 0,99 eiro
• "Maxima", tā pati "Zeltene", bet 1,09 eiro. Ar "Maxima" atlaižu karti "Kuršu" rudzu maize 800 gramu pa 0,99 eiro

Visdārgāk tātad "Lidl Latvija".

Dārzeņi un augļi

Garie gurķi celofānā

• "Lidl Latvija", gurķi no Spānijas, 1,85 eiro kilogramā
• "Lidl Lietuva", gurķi tie paši, bet cena 1,99 eiro kilogramā
• "Rimi" gurķis no Latvijas, 1,85 eiro kilogramā
• "Maxima" gurķis no Grieķijas 1,49 eiro, bet ir akcija. ja nebūtu, maksātu 1,85 eiro kilogramā

Tātad atšķiras, no kurienes gurķis, bet cenas īsti ne.

Kartupeļi

• "Lidl Latvija" kartupeļi no Latvijas, ir akcija, un cena 0,17 eiro kilogramā, bez akcijas būtu 0,45
• "Lidl Lietuva" kartupeļi no Lietuvas, cena 0,79 eiro kilogramā
• "Rimi" kartupeļi no Latvijas, akcija, un 0,19 eiro kilogramā, bez akcijas būtu 0,55 eiro 
• "Maxima" kartupeļi no Igaunijas, 0,49 eiro par kilogramu

Un ar akciju vislētāk "Lidl Latvija", bez akcijas visdārgāk "Lidl Lietuvā".

Mandarīni

• "Lidl Latvija", mandarīni no Spānijas 1,69 eiro kilogramā
• "Lidl Lietuva", mandarīni tie paši, cena 1,49 eiro kilogramā
• "Rimi", no Itālijas 1,69 eiro
• "Maxima" mandarīni no Turcijas 1,39 eiro

Uzvar "Maxima", tiesa, glītāki mandarīni bija pie "Lidl".

Dzērieni 

Dzeramais ūdens piecu litru iepakojumā

• "Lidl Latvija", zīmols "Saguaro", cena 0,69 eiro
• "Lidl Lietuva", zīmols "Stalo Vanguo", cena 0,49 eiro
• "Rimi", un zīmols "Rimi Basic", 0,69 eiro
• "Maxima" "Aqua" 0,79 eiro

Uzvar "Lidl" Lietuvā. "Rimi" un "Lidl Latvija" vienādi.

Kolas tipa dzēriens 0,33 mililitri skārdenē

• "Lidl Latvija" kola "Freeway" 0,35 eiro
• "Lidl Lietuva" tā pati, bet cena 0,39 eiro
• "Rimi", "Pepsi", 0,46 eiro
• "Maxima", arī "Pepsi" 0,46 eiro

"Coca Cola" dārgāk, bet "Lidl" tādas nav un arī nebūs. Taču ir "Freeway", turklāt lētāk. 

Puskilograms maltas kafijas

• "Lidl Latvija" ir akcija, kafija ar zīmolu "Bellarom" 2,79 eiro (bez akcijas būtu 3,99 eiro)
• "Lidl Lietuva", te tādas nav. Ir ar zīmolu "Movenpik", arī akcija – 2,99 eiro (bez – būtu 5,98 eiro)
• "Rimi", lētākā par puskilogramu, ko izdodas atrast – "Jacobs" 4,69 eiro, bet tas uz akciju
• "Maxima", lētākā "Lofbergs Kharisma" – 5,99 eiro, ar "Maxima" atlaižu karti – 3,99 eiro

Un te gan uzkrītoša atšķirība, un lētākā "Lidl Latvija"

Degvīns

• "Lidl", zīmols "Gieroy" 37,5 grādi
• "Lidl Latvija", puslitrs 4,89 eiro
• "Lidl Lietuva", 6,09 eiro
• "Rimi" "Beloff", arī 37,5 grādi, puslitrs, cena 4,90 eiro
• Un "Maxima" degvīns "SOS", 38 grādi, 4,90 eiro

Jāatgādina, ka cenai palīdz arī Latvijas īpašā akcīzes nodokļa politika

Gaļa un gaļas izstrādājumi

Vistas fileja

• "Lidl Latvija", mazās filejas, iepakojums, 400 gramu, cena 1,89 eiro
• "Lidl Lietuva", 2,29 eiro
• "Rimi", šobrīd akcija cāļu mazās filejas 2,39 eiro, no Ķekavas putnu fabrikas
• "Maxima", arī akcija un cena 1,59 eiro (bez akcijas būtu – 1,89, un minēts, ka ražots Eiropas Savienībā)

Te var secināt, ka Ķekavai konkurēt ar Poliju, no kurienes vistas nonāk "Lidl", un, iespējams, arī "Maxima", ir grūti. Atlaižu cenas pat nesasniedz "Lidl" cenas bez atlaidēm.

Cīsiņi

• "Lidl" gan visu sauc par desiņām, bet pēc izskata tomēr cīsiņi
• "Lidl Latvija", zīmols "Baroni", iepakojums 500 grami, gaļas īpatsvars aptuveni 50%, cena 1,49 eiro
• "Lidl Lietuva", īsta analogu tobrīd neizdevās atrast
• "Rimi", lētākais analogs "Rakveres cīsiņi", gaļa tajos ap 55%, cena 2,29 eiro
• "Maxima", arī "Rakveres cīsiņi" un arī 2,29 eiro par puskilogramu

Un "Lidl Latvija" piedāvājums ievērojami lētāks, turklāt bez akcijas. Iespējams, arī Polijas faktors.

Pamatprodukti

Cukurs

• "Lidl Latvija", zīmols "Diamant", 0,55 eiro kilogramā, tobrīd akcija divi kilogrami par 0,99 eiro..
• "Lidl Lietuva", tas pats, bet akcijas nav
• "Rimi", zīmols "Rimi Basic", 0,59 eiro
• "Maxima", zīmols "Optima Līnija", 0,55 eiro

"Rimi" tomēr mazliet dārgāk

Kviešu milti, divu kilogramu iepakojumu, 405. numurs – augstākā labuma

• "Lidl Latvija" zīmols "Belbake", cena 1,15 eiro
• "Lidl Lietuva", zīmols tas pats, cena 1,39 eiro
• "Rimi", milti "Dobeles dzirnavnieks", cena 1,49 eiro, bet ir akcija, bez tās būtu 1,95 eiro
• "Maxima", akcijas nav, cena 1,95 eiro

Miltu cenas par labu "Lidl", kur bez akcijas tie lētāki nekā "Rimi" ar akciju

Litrs rafinētas saulespuķu eļļas

• "Lidl Latvija", 0,99 eiro ar akciju, bez akcijas būtu 1,49 eiro
• "Lidl Lietuva", 1,59 eiro ar akciju, bez akcijas būtu 2,29 eiro, bet eļļa tā pati
• "Rimi", zīmols "Rimi Basic", 1,99 eiro
• "Maxima", "Optima līnija", 1,49 eiro

"Lidl Latvija" šobrīd vislētāk, bet bez akcijas "Maxima" būtu līdzvērtīga cena

Makaroni jeb precīzāk – pasta

• "Lidl Latvija", zīmols "Tiradeli", pastas veids fusilli jeb spirāles, 500 grami 0,49 eiro
• "Lidl Lietuva", zīmols "Combino", arī spirāles, 0,59 eiro
• "Rimi" "Rimi basic" 400 gramu iepakojums, 0,33 eiro
• "Maxima", "Optima līnija", arī 400 grami, 0,33 eiro

Un, lai arī par simt gramu mazāk, šoreiz gan "Rimi", gan "Maxima" – abi ir lētāki par "Lidl". Tomēr no visiem aplūkotajiem produktiem tā ir pirmā pozīcija, kur "Lidl" zaudē konkurentiem.

Secinājumi

Raidījums kopā visu neskaitīja, jo pārāk daudz mainīgu lielumu, proti, šī brīža atlaides, kā arī pašu veikalu atlaižu kartes, taču tendences iezīmējas.  Vairākiem izvēlētajiem produktiem "Latvijas Lidl" ir lētāks nekā, piemēram, "Rimi", bet  "Maxima" cenu ziņā ir tuvāka. Lielākas cenu atšķirības ir piena un gaļas produktos, kur "Lidl" strādā ar Polijas ražotājiem, bet "Rimi", piemēram, ne. Savukārt līdzīgākas cenas ir produktiem, kuriem līdzīgi kā "Lidl", gan "Rimi", gan "Maxima" ir savas preču zīmes. Tomēr ir viens bet.

Proti, gan "Rimi Basic", gan arī "Maxima Optima" līnija ne tikai cenas ziņā ir lētāk, bet arī iepakojumu dizains ir neslēpti pieticīgs, savukārt "Lidl" uz šo nav taupījis.

Vēl secinājums, ka Latvijas un Lietuvas "Lidl" starpā var novērot, ka ir atšķirīga cenu politika. Vienā produktu daļā lētāks "Latvijas Lidl", citā – Lietuvā. Savukārt "Lidl" mīnuss ir tas, ka līdzās viņu pašu pasūtītiem produktiem nevar nopirkt Latvijā jau atpazīstamus un garšas ziņā pārbaudītus konkrētu zīmolu un ražotāju produktus, lai arī tie būtu dārgāki.

Sākotnējiem 15 "Lidl" veikaliem klāt nākuši vēl divi, savukārt par nākotnes plāniem, cik veikalu vēl varētu būt, uzņēmumā nestāsta.

Raidījums vaicāja gan "Rimi", gan "Maximai", kā "Lidl" ienākšana ietekmējusi viņus.          

Pirmā atbilde, ka lielākas grūtības un pielāgošanās šobrīd ar ierobežojumiem Covid-19 dēļ, vēl arī priekšā uzdevums tikt galā ar straujo energoresursu cenu kāpumu, bet citādi...

"Rimi Latvia" Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms pauda: "Konkurence pirms tam jau arī bija sīva, un mēs arī pirms tam sekojām aktuālajām tirgus izmaiņām. Tagad ir vēl viens spēlētājs, un mēs atkal sekosim tirgus izmaiņām. Tas ietver gan cenu pārskatīšanu, sortimenta pārskatīšanu, un tur konkurence ir viena no tām daļām. Mēs skatāmies, ko pircēji dara."

Un uz Poliju "Rimi" tomēr pēc produktiem neskries.

Blūms sacīja: "Protams, ka varu iedomāties tikai, kā kādā Polijas rūpnīcā ar milzu apjomu var saražot daudz lētāk, pieņemsim, pienu, nekā to dara kāds no Latvijas ražotājiem šeit – nu nezinu, vai Smiltenē vai Lazdonā, vai kādā citā pilsētā. Līdz ar to tad, iespējams, ka var šādā veidā tikt pie kādas citas cenas. (..) Tā kā mūsu biznesa koncepta pamatā ir atbalstīt vietējos, ko mēs esam cītīgi darījuši un turpinām darīt, un arī tagad esam savu darbību tādā virzienā izvērsuši, kurā mēs savam pircējam dodam pa priekšu pēc iespējas vietējo ražotāju preces, līdz ar to tad mūsu piedāvājuma pamats ir veidots, balstoties uz to, ko šeit izaudzējam, ko šeit saražo."

Bet "Maxima Latvija" Iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala norādīja: ""Maxima Latvija" 2021. gads ir īpašs, jo aprit 20 gadi kopš darbības pirmsākumiem. Šo gadu laikā uzņēmuma pamatprincips palicis nemainīgs – nodrošināt saviem klientiem zemas cenas kvalitatīvām precēm, ceļot savu efektivitāti, tādējādi samazinot savas tiešās izmaksas, veicot apjoma iepirkumus, kā arī ik gadu investējot finanšu līdzekļus zemās cenās vairāku miljonu eiro apmērā. Sekojot līdzi inflācijas datiem valstī un "Maxima" veikalu tīklā, ir novērots, ka mums izdevies pat bremzēt inflāciju, jo citi tirgus spēlētāji pielāgojas mūsu zemo cenu politikai. Šādu pieeju saglabāsim arī turpmāk neatkarīgi no citiem tirgus spēlētājiem."

Viņš turpināja: "Šobrīd sadarbojamies ar vairāk nekā 500 vietējiem ražotājiem, ar virkni no viņiem jau 20 gadus. "Maxima" veikalos ir nopērkami aptuveni 10 tūkstoši vietējo ražotāju produktu jeb aptuveni katra trešā prece veikalā ir vietējā ražotāja.''

Bet kādas izmaiņas ražotājiem?

"HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš: "Par konkrētu "Lidl" ietekmi, es domāju, mēs varēsim spriest pēc kāda laika, kad jau viņi arī nāks ar savu gada pārskatu, kad varēs redzēt, kādu apgrozījumu viņi ir sasnieguši un tā tālāk, bet, protams, ko mēs varam pateikt, ka noteikti pircējiem ir lielāka izvēle nekā līdz šim, un tā konkurence saasinās. Un katrs ražotājs, ja viņš tur ir vai nu nav, nu, viņam arī, protams, tirgus kaut kādā veidā, iespējams, mainās (..) Šis spēlētājs noteikti kaut kādu tirgus daļu paņems. Kaut kādu jau ietekmi atstās, bet kādu – precīzi par to pagaidām ir pāragri spriest."