Pasaulē lielākais suverēnais norvēģu «Naftas fonds» investējis Latvijas uzņēmumos

Kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā – fonds ieguldījis ievērojami lielākus līdzekļus.

Pirms 10 gadiem Norvēģijas globālā pensiju fonda nosaukums bija “Norvēģijas naftas fonds''. Tas dibināts 1990.gadā, un kopš tā laika tajā iegulda aptuveni pusi no valsts ienākumiem no naftas un gāzes. Šo līdzekļus fonds iegulda akcijās, obligācijās un nekustamajā īpašumā visā pasaulē, jau vairākus gadus būdams pasaulē lielākais suverēnais fonds.    

Saskaņā ar datiem par aprīli fonda aktīvi sasniedz 940 miljardus ASV dolāru. Simboliska daļa no šīs naudas – aptuveni 18 miljoni dolāru – pērn ieguldīti “Nasdaq Baltic” kotēto Baltijas uzņēmumu akcijās.  

Latvijas uzņēmumos ieguldīti 1,43 miljoni dolāru. Par 200 000 dolāru pirktas 1,3% “HansaMatrix” akciju, par 647 000 -  0,5% “Olainfarm” akciju, un par 582 000 dolāru - 0,74% “Valmieras stikla šķiedras” akciju.

Pašlaik var teikt, ka Latvijas uzņēmumos investēja izdevīgā laikā. Visnozīmīgāk – par 40% - kopš pagājušā gada sākuma augušas “Olainfarm” akciju cenas.  Saskaņā ar  Rus.Lsm.lv informāciju, “Valmieras stikla šķiedras” akcijas iegādātas pērn novembrī par 2,85 eiro, un pagājušās nedēļas beigās to cena jau pieaugusi par 20% līdz 3,42 eiro.  

Savukārt “HansaMatrix” akcijas saka kotēt biržā pērn jūlijā, un šo akciju cena pagaidām pieaugusi par 7%. 

Daudz vairāk Norvēģijas fonds ieguldīja Lietuvā – kopumā 5,86 miljonus dolāru, iegādājoties “Apranga”, “Siauliu Bankas”, “Linas Agro”, “Grigiskes” un ESO akcijas. Gandrīz pusi no šīs summas norvēģi ieguldīja “Siauliu Bankas” akcijās, kuru cena kopš pagājušā gada sākuma pieauga vairāk nekā par 130%.

Savukārt Igaunijā fonds ieguldīja 11 miljonus dolāru, kopumā investējot sešās kompānijās – “Tallink”, “Olympic”, “Merko Ehitus”, “Ekspress Grupp”, “Silvano Fashion Group”, “Tallinna Kaubamaja”. Pēc Rus.Lsm.lv aplēsēm, arī Igaunijā akciju cenu kāpums mērāms desmitos procentu. 

Eksperti - vēsturisks mirklis

Saskaņā ar neoficiālu informāciju norvēģu fonda ienākšanai palīdzēja Igaunijas investīciju bankas “LHV Bank” investīciju baņķieri, kuri tradicionāli palīdz ārvalstu fondiem ieguldīt Baltijā. Un tieši LHV palīdzēja “HansaMatrix” uzsākt akciju kotēšanu biržā.  

LHV Institucionālo tirgu nodaļas vadītājs Ivars Bergmanis Rus.lsm.lv norādīja, ka nevar komentēt klientu darbību, taču atzina, ka Norvēģijas fonda ieguldījumi Baltijā ir vēsturisks brīdis.  

Pēc viņa vārdiem, tas ir labs signāls vietējam tirgum, jo, lai pievilinātu lielus investorus, galvenais ir nevis apjoms, bet kvalitāte.  Arī mazais un vidējais bizness var būt interesants pasaules gigantiem, ja ir caurspīdīgas atskaites, Rietumu standartu pārvaldības kvalitāte un labas attiecības ar mazākuma akcionāriem, norādīja Bergmanis.  

“INVL Asset Management” pārstāvis Andrejs Martinovs Rus.Lsm.lv skaidroja, ka Latvijā uzņēmumu izvēli noteica divi faktori – biznesa izaugsmes perspektīvas un biznesa modelis, kā arī šo uzņēmumu “civilizēta attieksme pret mazākumakcionāriem” un tas, ka gūto peļņu caur shēmām neizved lielo akcionāru makos.     

Norvēģijas fonds iegādājās Baltijā labāko, kas te ir, un, ņemot vērā cenu līmeni pērn, iegādājās ne dārgi, norāda Martinovs.

Arī viņš spriež, ka norvēģu ienākšana ir pozitīvas signāls tirgum, un ir labi, ka norvēģi neieguldīja kompānijās ar zemu pārvaldības kultūru un nopietnām problēmām attiecībās ar mazākumakcionāriem. Viņaprāt, tas ir arī signāls tirgus uzraugiem un emitentiem – ja nopietnie investori sāk ieguldīt Latvijā, jāatbilst standartiem, un ne tikai uz papīra.