Auzu lauks tik biezi noaudzis, ka uzmetīsi tam cepuri – cepure stāvēs vārpām pa virsu - joko graudkopis Juris Klāsups. Šajās dienā viņa saimniecības laukos uzsākta auzu kulšana. Pirmās prognozes rāda, ka varēs novākt piecas tonnas no hektāra. Tas ir daudz, līdzšinējās šķirnes devušas tikai trīs tonnas.
"Šī ir skandināvu šķirne "Pepi", un mēs to audzējam "Rīgas Dzirnavniekam", kas gatavo "Herkulesu". Lopbarībai būtu grēks tādu šķirni audzēt," stāsta graudkopis.
Latvijā auzas audzē 50 000 hektāru lielās platībās. Galvenokārt lopbarībai. Skandināvu šķirne atšķiras no līdz šim audzētajām. "Selekcijas rezultātā pierādījies, ka šī šķirne ir mūsu klimatam vispiemērotākā. Raža un ziemas izturība ir pietiekami liela. Līdz ar to izvēle krita par labu skandināvu sēklām. Auzu programma ir Latvijā pirmo gadu, ar domu attīstīt auzu popularitāti," saka AS "Rīgas Dzirnavnieks" iepirkums speciālists Uldis Ruska.
"Rīgas dzirnavnieks" 40% no savas produkcijas eksportē. Pieprasījums aizvien pieaug, tāpēc izejvielas kvalitāte jāpaaugstina. Programmas ietvaros zemnieki saņem sēklu, saņemot ieteikumus izaudzē, nokuļ, un tepat pie lauka par labu cenu nodod pārstrādātājam.
"Zemniekam svarīgi ir tas, ka mēs šīs programmas ietvaros varam maksāt augstāku cenu, jo mēs zinām, ka ir pareizās šķirnes, pareizi audzētas, un mēs saņemam vislabāko izejvielu. Laba kvalitāte svarīga ne tikai eksportam, bet arī vietējam tirgum," pauž AS "Rīgas Dzirnavnieka" valdes loceklis Žilvins Pakeltis.
Pēc bioloģiskiem produktiem pieprasījums pasaulē aug. Tādas ir arī auzas. "Eiropā nepietiek bioloģisku produktu, arī visās citās attīstītajās valstīs pēc tiem pieprasījums pieaug. Arī vietējā tirgū mēs pērn sākām ar bioloģisku produktu. Tam ir stingri noteikumi – vairākos līmeņos pārbauda, ka produktam nav ķīmisku piemaisījumu, pēc nosacījumiem arī nedrīkst būt," pauž Pakeltis.
Bioloģiskās pārslas "Rīgas dzirnavnieks" eksportē uz Itāliju. Ķīnā iecienītas ātri pagatavojamas putras. Arī Skandināvija, no kurienes nāk sēkla, labprāt pērk gatavo produktu. Kopumā pārslas, putras un milti tiek sūtītas uz 20 pasaules valstīm, tādējādi Latvijas laukos audzētajām vārpām pievienojot pavisam citu vērtību un cenu.
