Rīgas domei pilnībā piederošajam uzņēmumam «Rīgas namu pārvaldnieks» līdz «PNB bankas» maksātnespējas procesam šīs kredītiestādes kontā glabājās 6 miljoni 70 tūkstoši eiro, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Tā esot galvenokārt daudzdzīvokļu māju īpašnieku nauda, kuru «Rīgas namu pārvaldnieks» tikai turējis, tāpēc uzņēmums raidījumam paudis pārliecību, ka klientiem būs tiesības uz valsts garantēto atlīdzību izmaksu, jo nevienam summa nepārsniedz 100 tūkstošus eiro.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva norāda, ka par banku atklāti izteikties nevar. "Tas ir administratora - kā rūpīga un gādīga saimnieka - pienākums strādāt ar aktīviem un pēc iespējas atgūt," saka Ļebedeva.
Frāzi par rūpīgu un gādīgu saimnieku viņa piemin arī «Rīgas namu pārvaldnieka» sešu miljonu eiro gadījumā. Noguldījumu garantiju likumā ir teikts, ka tad, ja bankas klients pārvalda citu personu naudu, garantētā atlīdzība līdz 100 tūkstošiem eiro pienākas tad, ja var identificēt katru no personām. Proti, «Rīgas namu pārvaldniekam» būtu jāspēj pierādīt, kāda ir katra no teju divarpus tūkstošiem klientu daļa šajos sešos miljonos eiro.
"Jabūt skaidrai naudas plūsmai, kas pierāda, ka katrai no trešajām personām kāda nauda pienākas. Visas tās trešās personas var nākt un saņemt naudu no Noguldījumu garantiju fonda. Tas ir tikai pie diviem nosacījumiem - visi šie klienti ir identificejami un ir skaidri pierādāms, cik katrai personai pienākas naudas no katra konta," tā Ļebedeva.
Taču «Rīgas namu pārvaldnieks» runāt nevēlas – kompānijas pārstāvis Krists Leiškalns Latvijas Radio izteicās, ka uzņēmums atturēsies no komentāriem līdz brīdim, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniegs verdiktu par bankā iestrēgušo sešu miljonu eiro nākotni un atgūšanas iespējām. Komisijā norāda, ka šis ir pirmais problēmgadījums, kad svešas naudas pārvaldītājs ir nonācis neziņā par kontā iemaksātā atgūšanas iespējām. Visticamāk, neziņā ir arī paši «Rīgas namu pārvaldnieka» klienti, kas «PNB bankā» maksājuši rēķinus, bet nu var zaudēt samaksāto. «Rīgas namu pārvaldnieks» atklāj, ka lielākā vienas fiziskas personas naudas summa ir 28 tūkstoši eiro.
Rīgas mērs Oļegs Burovs no «Gods kalpot Rīgai» pirmkārt dusmojas uz valsti, kas nav radījusi sarakstu ar "labajām un sliktajām bankām". Taču Burovs uzskata, ka namu apsaimniekotāja valde nav pienācīgi izvērtējusi riskus naudu turēt šajā bankā.
"Kāpēc viņi nepieņēma lēmumu pirms tam mainīt banku? Ja tā būtu fizisku personu [nauda], viņi sāktu par to domāt. Šeit atbildība jāuzņemas [RNP] valdei. Kāpēc, neskatoties uz kaut kādiem publiski izskanējusiem "mesidžiem", viņi pieņēma lēmumu kredītiestādi nemainīt un turēt sešus miljonus kontā? Dome šajā gadījumā nevar neko - un neplāno kompensēt," pauž Burovs.
Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks no Neatkarīgo domnieku frakcijas kā kapitāldaļu turētāja pārstāvis «Rīgas namu pārvaldnieka» vadības atbildību pašlaik vērtēt negrasās. "Valde atklāja norēķinu kontu tajā bankā, kas atbilstoši biznesa politikai piesaistīja daudz pensionāru," skaidro Baraņņiks. Tādēļ pensionāri varējuši ietaupīt uz komisijas maksas rēķina.
Risku pazaudēt sešus miljonus rīdzinieku naudas par spilgtu nesaimnieciskuma piemēru dēvē opozīcijā esošās «Vienotības» frakcija. Tās līderis Vilnis Ķirsis pirmais vērsās pie kapitālsabiedrībām ar jautājumu, vai tās netur naudu finanšu grūtībās nonākušajā «PNB bankā». Patlaban Ķirsis ir prombūtnē, bet viņa kolēģis Uģis Rotbergs sola pieprasīt ārkārtas sēdi sešu miljonu jautājuma skatīšanai.
"Nav ne mazākā brīnuma, ka tādā Rīgas pārvaldībā, kur ne iepriekšējais, ne tagadējais mērs nepieprasa atbildību no darbiekiem, ne vēršas ar regresa prasību, šādām nelikumībām un neizdarībām ir laba augsne plaukt un zelt. Apskatīsim FKTK lēmumu, kurš, visticamāk, būs neizdevīgs rīdziniekiem, ierosināsim sēdi, prasīsim atstādināt amatpersonas un pieprasīt atbildību," saka Rotbergs.
Ja «Rīgas namu pārvaldnieks» neatgūs bankā iestrēgušos sešus miljonus, finanšu grūtības var rasties ne tikai konkrētajiem divarpus tūkstošiem klientu, bet arī pašai kapitālsabiedrībai. Saskaņā ar «Lursoft» ziņām uzņēmums gadā apgroza ap 59 miljoniem eiro, tādējādi tas riskē zaudēt desmito daļu gada apgrozījuma.
