Pašreizējais garantētā minimālā ienākuma līmenis nespēj nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi – secinājusi Satversmes tiesā. Un uzdeva Saeimai izstrādāt tā aprēķināšanas metodoloģiju un lemt par pamatvajadzībām, kas šim ienākumam jāsedz.
Satversmes tiesas spriedums nebija nekāds pārsteigums, atzīst labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”). Ministrija ar Latvijas Pašvaldību savienību jau iepriekš bija vienojusies GMI no nākamā gada paaugstināt līdz 80 eiro, stāsta ministre.
“Ir jāsēžas vēlreiz pie galda ar LPS, aicinot pārskatīt. Protams, 64 eiro nebūtu spēkā no nākamā gada 1.janvāra sakarā ar mūsu jauno vienošanos ar pašvaldībām.
Bet es domāju, ka arī 80 eiro noteikti nav tā summa, ko sagaida tiesībsargs un ko sagaida Satversmes tiesa. Tai būtu jābūt vismaz 20% no mediānas,” norāda ministre.
Pēc šiem aprēķiniem GMI būtu paaugstināms līdz 109 eiro.
Taču GMI izmaksā pašvaldības, tāpēc ministrijai tuvākajā laikā gaidāmas sarunas ar pašvaldībām par nākamā gada budžetu.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gatis Kaminskis uzsver, ka pabalstam ir jābūt samērīgam: “Šeit tie aprēķini ir nepieciešami. Un savus priekšlikumus, kā pēc iespējas labāk un efektīvāk valstij jānodrošina šis pabalsts, protams, ka mēs dosim. Un te nav jautājums par piekrišanu, par nepiekrišanu. Te ir jautājums, lai tas būtu izstrādāts atbilstoši tam, ko valsts un pašvaldības spēj darīt.”
Viņaprāt, pirmais paaugstināšanas solis jāsper, ceļot GMI līdz 80 eiro: “Šobrīd mēs runājam par 80 eiro. Tas ir pirmais solis, par 80 eiro.”
Labklājības ministrijas izvēlēto metodi Pašvaldību savienība atbalsta. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka šī metode ir labāka, nekā rēķināt aptuvenos izdevumus pamatvajadzībām. “Pat, ja mēs ņemam vienkāršus dārzeņus. Cenas ļoti atšķiras dažādos periodos. Un vienam vajag trīs kartupeļus, otram vajag sešus. To nekad nebūs iespējams precīzi aprēķināt,” saka Čakša.
Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) uzskata, ka tas nerisinās nabadzības problēmu Latvijā: “Viņi nezina, kā izskatās nabadzīga cilvēka pārtikas grozs. Ko mēs iedosim – 100 vai 109? Reāli cilvēks ar šo naudu nevar izdzīvot. Paliks tāda paša prakse, ka valsts izliekas, ka viņa maksā GMI un cilvēki kaut kā izdzīvo.”
Pērn garantētā minimālā ienākuma pabalstu Latvijā saņēma vairāk nekā 17 000 cilvēku.
