Viens no lielākajiem nodokļu reformas kritiķiem jau sākotnēji bijis Reģionu attīstības centru apvienības priekšsēdētājs, Valkas novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija"). Lūkojoties no savas vadītās pašvaldības pozīcijām, viens no sāpīgākiem ir akcīzes nodokļa jautājums, jo uz Valku daudzi no Igaunijas brauc iepirkt alkoholu.
Akcīzes nodokļa palielināšana degvielai satrauc daudzas pašvaldības, jo līdz ar dārgāku degvielu sadārdzinās arī pašvaldību sniegtie pakalpojumi,
piemēram, skolēnu pārvadāšana vai komunālie pakalpojumi, piemēram, sniega tīrīšana. Pašvaldību vadītājiem gan atšķiras viedokļi, cik kritiska ir šī ietekme.
Tāpat praktiski visas pašvaldības skar, piemēram, minimālas algas celšana - to plānots celt līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā.
Ceļot minimālās algas pašvaldību darbiniekiem, nāksies tās celt arī tiem, kuri saņem nedaudz vairāk, lai nebūtu tā, ka pēc tam vidēja līmeņa speciālistiem alga ir tāda pati kā mazāk kvalificētiem. Darbaspēka nodokļa samazinājums un citi uzlabojumi, pēc Kraukļa teiktā, to līdz galam neatsver.
"Tas, ka cilvēkiem ir vairāk naudas kabatā, tas arī, protams, ir labi. Cilvēks kļūs spējīgāks samaksāt komunālos pakalpojumus, vairāk investēt bērnos, un tā ir labā daļa, to nevar noliegt. Es tikai uzsveru vēlreiz, ka tā naudas daļa, kas ir šim mērķim, no pašvaldību kabatas tiek izņemta," skaidroja Krauklis.
Viņš atgādināja, ka pašvaldības ir tās, kas uztur un attīsta skolas, bērnudārzus, ielas, nodrošina sociālo palīdzību, uztur komunālo saimniecību un gādā par citiem pakalpojumiem. "Un to nedrīkst šajā brīdī pazaudēt," norādīja Krauklis.
"Daļa cilvēku pazaudēs darbu. Un otrs – radīs arī spriedzi cilvēkos, kuru algas ļoti pietuvosies minimālajām algām, bet kuriem nebūs piespējams pacelt algu. Un tas nebūs viegls uzdevums. Būtu labāk pakāpeniskāk. Bet, protams, mums jārēķinās ar situāciju, kāda ir," piebilda Krauklis.
Arī citās pašvaldībās atzīts, ka minimālās algas straujais palielinājums būs problēma. Piemēram, Gulbenes novadā algu palielināšana minimālās alga kāpuma dēļ vien prasīšot ap pusmiljonu eiro. Neesot gan tā, ka tajā ir tikai negatīvais. Tas būšot iemesls arī paraudzīties uz pašas pašvaldības efektivitāti – cik lietderīgi līdzekļi tērēti līdz šim.
"Ko mēs darīsim? Pirmkārt, mums vajadzētu godīgi uztaisīt inventarizāciju pie sevis (..)," atzina Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš (Zaļo un Zemnieku savienība).
Lai atsijātu nelietderīgus tēriņus, Talsu novada pašvaldība arī ieplānojusi veikt funkciju auditu.
"Mēs kā pašvaldība būtu gatava pieņemt arī kādus sāpīgākus lēmumus; ja tas ir jādara, ir jādara. Bet no valdības puses mēs gaidām, lai ir prognozējamība ilgtermiņā un lai no tā necieš iedzīvotāji," teica Talsu novada domes priekšsēdētājs Edgars Zelderis (“Mēs – Talsiem un novadam”).
Krauklis atzina, ka jau šomēnes pašvaldības pulcēsies sarunās, lai meklētu risinājumus tam, kā nodrošināt vietvaru funkcijas pēc nodokļu reformas iedzīvināšanas.
Valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) gan līdz šim jau solījusi kompensēt nodokļu reformas rezultātā radušos zaudējumus pašvaldībām, nosakot, pa tām novirzītais finansējums nav zemāks par 19,6% no kopējiem nodokļiem.
Reģionu attīstības centru apvienībā gan norāda, ka vismaz pagaidām nevienā normatīvajā aktā tas nav ierakstīts, līdz ar to paļauties uz to nevar. Tikmēr Finanšu ministrijā atzīmē, ka tas notikšot budžeta pieņemšanas laikā. Turklāt absolūtos skaitļos pašvaldības nezaudējot. Tām gan būšot par aptuveni 120 miljoniem mazāks finansējums, salīdzinot ar to, kāds būtu bez reformas. Taču jebkurā gadījumā, piemēram, 2018. gadā tas būšot par 90 miljoniem lielāks nekā šogad.
Jau ziņots, ka nodokļu reforma paredz no nākamā gada Latvijā ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), par vienu procentpunktu celt sociālās iemaksas, palielināt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam, paaugstināt minimālo mēnešalgu un virkni citu izmaiņu.
Nodokļu reformu atbalstīja valdības sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), bet pret to bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas atsauca savu iepriekš reformai izteikto atbalstu.
