Otrdien, 30.jūnijā, notika pirmā pašvaldību un Finanšu ministrijas kopīgā diskusija par šo tēmu, taču skaidrs, ka konkrēti virzieni naudas tēriņiem iezīmēšoties vien rudenī.
Pašlaik situācija pašvaldību budžetos ir sarežģīta, bet ne dramatiska, vērtēja Reģionālo attīstības centru apvienības vadītājs, paredzot, ka 2020. gads tiks pabeigts sekmīgi. Bet uztraukums esot par nākamo un aiznākamo gadu.
Biedrības „Reģionālo attīstības centru apvienība” vadītājs, Valkas mērs Vents Armands Krauklis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka pašvaldības no valsts sagaida atvērtāku iespēju aizņemties naudu, ceļu programmu un mājokļu programmu, kā arī precīzāku un ātrāku lēmumu pieņemšanu.
Viņš skaidroja – lai arī valdība ir atcēlusi pašvaldībām tā saucamos aizņemšanās griestus, tomēr vietvarām ieguldīt naudu ekonomikas sildīšanā traucējot cita veida ierobežojumi. “Pašvaldībām kā tādām budžeta iespējas atļauj to darīt [aizņemties], ir noteikts stingrs rāmis no valsts puses,” sacīja Krauklis.
Viņaprāt, būtu jāveido īpaša atbalsta programma attiecībā uz tiem ceļiem, kas ved uz ražotnēm novados. Par šo būtu jārunā laikus.
Tāpat īstais brīdis veidot atbalstu mājokļu pieejamībai. “Par to runāts gadiem, bet reāla atbalsta mehānisma mājokļu renovācijai, būvniecībai reģionos nav. Protams, tas ir būtisks jautājums, lai cilvēkus ieinteresētu palikt reģionos, atgriezties, gan arī tas veido ekonomisko sinerģiju, jo katrs šāds objekts dod darbu arī citiem uzņēmējiem,” sacīja pašvaldības vadītājs.
Paredzēts, ka Covid-19 seku pārvārēšanai Latvija no Eiropas fondiem saņems 2,9 miljardus eiro, kas ir aptuveni desmitā daļa no valsts iekšzemes kopprodukta.
Pašvaldības uzstāj, naudas ieguvumam jābūt izlīdzinātam tā, lai to jūt cilvēki visā valstī.
“Būtu kopīgi arī jādomā, kā pēc iespējas efektīvāk visā valsts teritorijā šī nauda nogulsnējas. Un kā pēc iespējas labāk visā valsts teritorijā to sajustu tieši vietējie iedzīvotāji. To var sajust, gan atbalstot uzņēmējdarbību, to var sajust, gan atbalstot tūrismu, to var sajust, veidojot šo infrastruktūru, un būtībā tās ir visas tās jomas, par kurām mēs katru gadu runājam ar valdību,” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Naudu saņemsim, kad Latvija būs izstrādājusi un piedāvājusi investīciju un reformu plānu.
“Mēs droši vien turpināsim skatīties arī uz izaicinājumiem veselības sektorā. Tāpat uz nodarbinātības atbalstu un, protams, ka svarīgi ir skatīties, ņemot vērā, ka finansējuma apjoms ir pietiekami pieklājīgs, uz infrastruktūras atbalstu. Un te ir vislielākā iesaiste arī pašvaldībām. Skatīties uz ātri realizējamiem būvniecības projektiem,” atzina Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.
Tikmēr ekonomikas analītiķis Eiropas Komisijā pašvaldībām iesaka domāt radoši un domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kādu citiem nav.
“Mums ir jāizcīna sava vieta Eiropas kopējā tirgū. Tāpat katrai pašvaldībai ir jāizcīna sava vieta Latvijas un Eiropas kopējā tirgū. Ir jādomā par to tādā kā eksporta ietvarā, proti, eksports ārpus pašvaldības,” pauda Eiropas Komisijas ekonomikas analītiķis Ingars Zustrups.
Sarunas iesaistītās puses turpinās vēl visu atlikušo vasaru.
