Tas, ka limits ir izsmelts, vairākām pašvaldībām liek atmest ieceres īstenot vairākus šogad plānotus projektus. Ja papildu finansējums tiks rasts, tas primāri tiks novirzīts Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu izmaksu segšanai.
Skolu renovācijas, sociālās mājas paplašināšana, ielu remontdarbi un nolietotās tehnikas nomaiņa pret jaunu – tie ir šajā gadā plānotie darbi, ko Valkas novadā, visticamāk, paveikt nebūs iespējams, jo nepieciešams aizņēmums, bet to izdarīt nevarēs.
Finanšu ministrija jau gada sākumā Pašvaldību savienību brīdināja, ka aizņēmumu kopējais limits var tikt sasniegts jau vasarā, bet tas noticis krietni agrāk.
Pašvaldību aizņēmumu limits šim gadam ir 256,2 miljoni eiro.
“Mums, godīgi sakot, tas ir pārsteigums, ka tas šobrīd jau ir sasniegts. Un, ja mēs tā skatāmies, ar pagājušo gadu salīdzinām, tad, pagājušo gadu sākot, mums šis limits bija 200 miljoni. Un tagad mēs runājam, ka pašvaldībām pēc būtības jau ir sadalīti 256 miljoni. Tā ka limits ir lielāks. Tas, kas mums vienīgi ir jāsecina, ka mēs jau skaidri zinām, kur šī nauda kādos projektos tiks investēta,” atzina Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atzina, ka līdz ar to “ļoti daudzi ārkārtīgi svarīgi projekti šogad netiks realizēti. Piemēram, ir nobrucis autobuss, tas nav remontējams, ir jāvadā skolnieki. Nu agrāk ļoti vienkārši – paņēma kredītu Valsts kasē, piedevām bez līdzfinansējuma, un nopirka jaunu. Tad tagad būs tā, ka šogad vienkārši to autobusu nevar nopirkt, jo limits ir beidzies.”
“Un ko tā pašvaldība var darīt? Nezinu. Nu īrēt no privātajiem... Tad izdevumi ir lielāki un jāiet uz nesaimnieciskāku rīcību, jo tu nevari nopirkt to, ko tajā brīdī vajag,” secināja Krauklis.
Situācija veidojusies vairāku iemeslu dēļ, un viens no tiem ir tas, ka ar katru gadu palielinās aizņēmuma apjoms, ko pašvaldības neapgūst plānotajā gadā un pārceļ uz nākamo. Uz 2017.gadu tika pārcelti 5,8 miljoni eiro, pērn - 36,5 miljoni, bet šogad - jau 60,8 miljoni eiro.
“Tas limits tomēr ir nepietiekams, jā, ir arī pašvaldības, kas pagājušogad ļoti lielas summas ir rezervējušas, kur ir desmitiem miljoni eiro neiztērēti, kas faktiski šā gada limitu ietekmē. Un tur, protams, ir arī kaut kāds akmens pašu pašvaldību pusē, bet viņas izrādās vinnētājas, jo viņiem tā nauda jau ir,” sacīja Krauklis.
Pastāv arī iespēja palielināt šo limitu, bet tikai, kad tam ir reāla iespēja; pērn limitu izdevās palielināt pat 90 miljoniem eiro. Arī šogad pastāv cerība, ka jaunus pašvaldību aizņēmumu pieprasījumus varēs izskatīt no pašvaldību aizņēmumu atmaksas.
“Valsts nevēlas, ka tiktu ieguldīta nauda objektos, kas varbūt pēc reģionālās reformas nebūs vajadzīgi, līdz ar to viņi ir ļoti piesardzīgi, ka varbūt pēc iespējas mazāk, otrs arguments izskan, ka būvniecības tirgus ir pārkarsis un tādēļ vajadzētu mazāk darīt,” sacīja Krauklis.
“Šobrīd mums šīs teorijas ir ļoti krāšņas, un šī ir viena no krāšņākajām, ko esmu dzirdējusi,” to komentēja Inta Komisare.
“Mēs rīkojamies kopējo nosacījumu ietvaros. Šobrīd mums nav tāda nosacījuma, ka mēs dodam lielākiem vai mazākiem projektiem,” sacīja Finanšu ministrijas pārstāve.
Jau marta beigās Finanšu ministrija ziņoja, ka pie ierobežota aizņēmumu limita prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu attiecināmo izmaksu finansēšanai. Līdz ar to pašvaldību projekti, kas nav līdzfinansēti no Eiropas Savienības, šogad gaidīs rindā.
