Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada pirmajā pusgadā pašvaldību budžetā izveidojies 100,9 miljonu eiro pārpalikums, taču, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu, tas ir samazinājies par 26,9 miljoniem eiro.
FM piebilst, ka jau kopš 2003. gada pašvaldību budžetā pirmajā pusgadā vienmēr veidojies pārpalikums, bet gada beigās pozitīva budžeta bilance konstatēta tikai 2010. un 2016. gadā.
"Tādējādi ir pāragri izteikt secinājumus par pašvaldību budžeta bilanci gada beigās, it īpaši ņemot vērā, ka šā gada pirmajā pusgadā kopējie izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai pieauguši vairāk nekā trīs reizes, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu," atzīmē FM.
Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos sasnieguši vēsturiski augstāko ieņēmumu līmeni - 1,244 miljardus eiro, kas ir par 112,2 miljoniem eiro jeb 9,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn un par apmēram 13,1 miljonu eiro vairāk nekā konsolidētajā pašvaldību budžetā 2008. gada pirmajā pusē.
Kopējo ieņēmumu pieaugums ir straujākais kopš finanšu krīzes. Nodokļu ieņēmumi auguši par 53,2 miljoniem eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā, nodrošinot ieņēmumus 775,5 miljonu eiro apmērā.
Lielāko daļu nodokļu ieņēmumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kas sasniedza 625,7 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IIN ieņēmumi pieauguši par 47,5 miljoniem eiro jeb 8,2%.
FM norāda, ka IIN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar vidējās bruto darba samaksas un minimālās algas pieaugumu valstī. Vidējā bruto darba samaksa valstī, pateicoties straujai ekonomiskajai izaugsmei, pirmajā ceturksnī pieauga par 7,2%, kas būtiski apsteidz Stabilitātes programmā prognozētos 5,5%.
Ministrija atzīmē, ka pirmajā pusgadā pašvaldību budžetā IIN ieņēmumi ir augstāki nekā budžeta likumā prognozētie. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi pieauguši par 5,3 miljoniem eiro jeb 3,9%, veidojot ieņēmumus 141,5 miljonu eiro apmērā.
Lielākais pieaugums - 3,7 miljonu eiro apmērā - konstatēts Rīgas pilsētas budžetā. Viens no iemesliem NĪN pieaugumam Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā ir kadastrālās vērtības pārvērtēšana kultūrvēsturiskajiem objektiem Vecrīgā un Mežaparkā.
Otru nozīmīgāko ieņēmumu pozīciju pēc nodokļu ieņēmumiem veido valsts transferti. 2017. gadā valsts transfertu apjoms pieaudzis par 54,9 miljoniem eiro jeb 17,5%, veidojot 369 miljonus eiro. Par 38,3 miljoniem eiro pieauguši pašvaldību saņemtie valsts budžeta transferti noteiktam mērķim un par 15,5 miljoniem eiro pieauguši transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.
Pārējie ieņēmumi 2017. gada pirmajā pusgadā veidoja 98,8 miljonus eiro, tostarp nenodokļu ieņēmumi 32 miljonu eiro apmērā, kā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 64,5 miljonu eiro apmērā.
Līdzīgi kā kopējie ieņēmumi arī kopēji pašvaldību budžeta izdevumi 2017. gada pirmajā pusē sasnieguši vēsturiski augstāko apjomu – 1,143 miljardus eiro, kas ir par 139,1 miljonu eiro jeb 13,9% vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusē un par 21,5 miljoniem eiro vairāk nekā konsolidētajā pašvaldību budžetā 2008. gada pirmajā pusē.
Arī kopējo izdevumu pieauguma temps ir augstākais kopš finanšu krīzes.
2017. gadā pirmajā pusgadā uzturēšanas izdevumi pieauguši par 85,8 miljoniem eiro jeb 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sasniedza vienu miljardu eiro. Lielāko izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 49,3 miljoniem eiro jeb 9,6% un 23,3 miljoniem eiro jeb 9,3%.
Pieaugums izdevumiem atalgojumam saistīts ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu. Lielāko pieaugumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem veicināja remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot kapitālo remontu), kā arī izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas pieauga attiecīgi par 5,2 miljoniem eiro un 4,4 miljoniem eiro. Tāpat būtiski uzturēšanas izdevumu pieaugumu ietekmēja subsīdijas un dotācijas, kas, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu, pieaugušas par 11,3 miljoniem eiro jeb 13,9%. Daļēji subsīdiju un dotāciju izdevumu pieaugums skaidrojams ar papildu subsīdijām komersantiem, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Kapitālie izdevumi, lai arī absolūtā vērtība pieauguši mazāk nekā uzturēšanas izdevumi, tomēr procentuāli auguši sevišķi strauji. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, kapitālie izdevumi pieauguši par 53,3 miljoniem eiro jeb 60,1% un sasniedza 142 miljonus eiro. Kapitālo izdevumu daļa, kas saistīta ar ES fondu projektu realizāciju, pieaugusi vairāk nekā sešas reizes.
FM gan atzīmē, ka 2016. gadā kapitālie izdevumi ES fondu projektu realizācijā bija būtiski samazinājušies, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem. Sagaidāms, ka šā gada otrajā pusē ES fondu projektu realizācija būs vēl straujāka.
Par to arī liecina kārtējā gada izsniegto aizņēmumu atļauju apjoms – 2016. gada pirmajā pusē tika izsniegtas aizņēmumu atļaujas ES līdzfinansēto projektu realizācijai 1,8 miljonu eiro apmērā, savukārt 2017. gadā pirmajā pusē izsniegto atļauju apjoms sasniedza 33,4 miljonus eiro.
Kopējais kārtējā gada izsniegto aizņēmuma atļauju apjoms 2017. gada pirmajā pusgadā sasniedza 123,1 miljonus eiro, kas ir par 55,9 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Gandrīz trešdaļa kārtējā gada aizdevumu atļauju tika izsniegtas izglītības iestāžu investīciju projektiem.
