Likumā noteikts – sniedzot aizdevumu, komersantam jābūt pārliecinātam, ka patērētājs to varēs atmaksāt, tomēr praksē šī norma nedarbojas.
“Būtībā jau tas šiem cilvēkiem dzīvi padara dārgāku. Cilvēks, kuram vajadzēja vienkārši tikai zāles, tagad vajag zālēm un komisijas maksai. Man negribētos, lai mēs ļaujam radīt to iespaidu, ka te ir kāda sociālā loma,” stāsta PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Ātrie kredīti ir viens no emigrācijas iemesliem, tā uzskata eiroparlamentāriete Inese Vaidere (“Vienotība”). Viņasprāt, Saeima problēmu risina pārāk kūtri, un tas varot novest pie līdzīga aizbraukšanas viļņa kā 2008./2009. gadā. Vispirms esot jāsakārto likumdošana. “Ir vajadzīga gan procentu likmju limitēšana, gan vajadzīgs kredītreģistrs, tāpat kā bankām. Un ir vajadzīgs, lai tiktu aizliegtas maldinošās reklāmas televīzijā,” norāda Vītoliņa.
Vēl Vaidere uzsver tiesībsargājošo institūciju lomu normu uzraudzīšanas procesā, kā arī sabiedrības izglītošanu. Cilvēkiem arī jāzina, kādu palīdzību iespējams saņemt ātro kredītiestāžu negodīgas rīcības gadījumos.
PTAC gan norāda, ka 2016. gadā pieņemtais procentu likmes ierobežojums darbojas veiksmīgi. Nav palielinājies arī sūdzību skaits. “Ja ir konstatējams pārkāpums, mēs varam pieprasīt šo pārkāpumu komersantam novērst. Piemēram, ja tiek regulāri nevērtēta maksātspēja, mēs redzam, ka tur ir problēma ar šo jautājumu, tad mēs varam pieņemt arī lēmumu un uzdot mainīt procedūras, rīkoties savādāk. Varam arī piemērot sodu,” atzīmē Vītoliņa.
Centrs secina, ka cilvēks, kuram šādi kredīti nepieciešami, visticamāk, tos arī nevarēs atmaksāt, jo problēma ir to izdarīt vienā maksājuma reizē. Tāpēc pirms šo kredītu ņemšanas rūpīgi jāizvērtē arī citi iespējamie situācijas risinājumi.
