Tas ir viens no pasākumiem, ar ko plānots cilvēkiem kompensēt cenu pieaugumu. Uz jautājumu, vai šāds atbalsts nebūtu novēlots, ministrs pēc koalīcijas partiju tikšanās 25. aprīlī norādīja, ka tāda bijusi koalīcijas vienošanās. Viņš akcentēja, ka agrāka pensiju indeksācija radītu lielas izmaksas valstij.
Ministrs skaidroja: "Ir jāsaprot, ka katrs mēnesis, ko mēs maksājam ātrāk indeksāciju, tas maksā budžetam papildu resursus.
Viens mēnesis ir aptuveni 26 miljoni eiro. Ja tas ir 1. jūlijs, tie ir papildu 52 miljoni eiro, par ko nebija vienošanās koalīcijā."
Jau iepriekš bija zināms, ka koalīcijas partijas vienojušās pensijas šogad indeksēt agrāk. Šāda iecere atbalstīta, lai palīdzētu maznodrošinātajai sabiedrības daļai cenu kāpuma iespaidā. Tomēr konkrēti pārcelšanas datumi gan iepriekš netika minēti, lai arī LM jau janvāra izskaņā plānoja pensiju indeksāciju pārcelt no oktobra uz septembri.
Eglītis uzsvēra, ka būtisku atbalstu pensionāri un daļa strādājošo saņems arī no 1. jūlija, jo tad tiks palielināts minimālais neapliekamais minimums līdz 500 eiro, kas valstij izmaksās vairāk nekā 100 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Valdība plāno izstrādāt mērķētu atbalsta mehānismu tiem, kam šajā laikā tas nepieciešams, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu martā norādīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), vēsta LETA. Viņš pauda, ka tas tiks sniegts papildus jau apstiprinātajam un spēkā esošajam 450 miljonu eiro atbalstam energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai.
2021./2022. gada ziemas sezonā vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē apkures izmaksas. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs. Tāpat paplašināts mājokļa pabalsta saņēmēju loks.
