Gatavojot Stabilitātes programmu, kas Eiropas Komisijā tika iesniegta šā gada 15.aprīlī, FM savā novērtējumā paredzēja, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs 0,7% no IKP. Tomēr atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajai informācijai par vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda rezultātiem par 2018.gadu, Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 1% no IKP. Savukārt, vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gada beigās bija 35,9% no IKP.
Attiecīgi, 2018.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas ir ietverts Stabilitātes programmā, ir par 0,3 procenta punktiem mazāks nekā CSP apkopotie provizoriskie 2018.gada rezultāti.
FM skaidroja, ka būtiskākās atšķirības pamatā ir saistītas ar negatīvāku nekā sākotnēji novērtēts atsevišķu vispārējās valdības sektorā klasificēto kapitālsabiedrību darbību - 0,18% no IKP, zemāku nekā iepriekš prognozēts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu pašvaldību īstenotajos ES struktūrfondu projektos - 0,12% no IKP, kā arī atšķirībām metodoloģijā, kas tika izmantotas solidaritātes nodokļa pārrēķinā no naudas plūsmas uzskaites principa uz uzkrājumu uzskaites principu - 0,12% no IKP.
Ministrijā atzina, ka Stabilitātes programmā ietvertā 2018.gada vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējuma atšķirība ir vērtējama kā būtiska, tāpēc lai nodrošinātu Stabilitātes programmā ietverto fiskālo rādītāju konsekventu atspoguļošanu, FM sagatavoja grozījumus Stabilitātes programmā, kas 14.maijā tiks iesniegti Eiropas Komisijā.
Vienlaikus FM uzsvēra, ka iemesli, kas noteica izmaiņas 2018.gada fiskālajos rādītājos, nerada ietekmi uz turpmāko gadu fiskālajiem rādītājiem, tāpēc grozījumi Stabilitātes programmā nemaina turpmāko gadu fiskālās prognozes.
Iepriekš prognozētais fiskālās attīstības scenārijs paliek nemainīgs un tas paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 2019.gadā 0,5% no IKP, 2020.gadā - 0,4% no IKP, 2021.gadā - 0,2% no IKP, bet 2022.gadā - 0,3% no IKP.
