Latvijas nelegālo tiešsaistes derību un azartspēļu tirgus 2021. gadā radījis 33 miljonu eiro bruto laimestus, tā liecina Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīcībā esošie pētījuma dati. Latvijā nelegālajā tiešsaistes azartspēļu tirgū darbojas pārsvarā ārvalstu uzņēmumi, kuriem nav saņemta darbības licence Latvijā.
Ja vērtē visu tirgu kopumā, tad vairāk nekā 40% no nelegālo azartspēļu tirgus aizņem četri lielākie ārvalstu operatori.
LIAB pārstāvis Kaspars Rāzna pauda, ka Latvijas valsts no nelegālajām interaktīvajām azartspēlēm gadā nesaņem vairāk nekā trīs miljonus eiro nodokļu ieņēmumu gadā. Līdz šim to ierobežošanā un apkarošanā ir darīts daudz, bet ar to vēl ir par maz.
"Noteikti ir bijušas sekmīgas darbības. Piemēram, tiek bloķēti karšu maksājumi uz šādām vietnēm, kas neļauj veikt šīs iemaksas. Tāpat tiek veikta domēnu bloķēšana. Ja nav Latvijā izņemta licence, tad Latvijā domēns tiek bloķēts un tam nevar piekļūt. Šīs darbības dod augļus, bet, kā jau tas ir, ar sarežģītām problēmām nav tāda viena sudraba lode, kas visu atrisinās. Tas ir komplekss pasākumu loks, kas ir jāveic, lai būtu efekts," sacīja Rāzna.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne pauda, ka nelegālās tiešsaistes azartspēlēs varētu izskaust, ja mainītu nosacījumus attiecībā uz licences izsniegšanu, jo patreizējo noteikumi ir pārāk strikti un tie ārvalstu operatorus nemudina darboties legālajā tirgū.
"Tajā skaitā miljons 400 eiro pamata kapitāls, 200 tūkstoši eiro licences maksa. Šīs normas likumā tika iekļautas sākuma posmā, kad pārsvarā akcents bija uz zemes azartspēlēm. Laiks ir mainījies, mēs esam kļuvuši zinošāki, gudrāki un saprotam, ka ir citas sviras, ar ko var nodrošināt šo godprātību, pietiekamu maksātspēju utt. Tāpat ir jāņem vērā iedzīvotāju ienākumu nodoklis uz laimestiem. Citās valstīs tāds netiek piemērots. Ja arī ir šāds nodoklis, tad varētu mainīt metodoloģiju, kā to piemēro, lai tas būtu tiešām adekvāts un patiešām attiektos uz laimestu, nevis uz jebkuru izmaksu," norādīja Birne.
Pētījumā aplēsts, ka kopumā aptuveni 11 000 klientu Latvijā pašlaik izmanto nelegālas derību vai azartspēļu vietnes. Turklāt liela daļa no tiem nemaz nenojauš, ka spēlē nelegālā tiešsaistes azartspēļu vietnē. Tāpat nepieciešams vēlreiz un vēlreiz izglītot azartspēļu lietotājus par drošu spēli un nelegālo spēļu ēnas pusēm. Legālo azartspēļu pārstāvji arī uzsvēra, ka valsts izšķiršanās ir par to, vai turpināt aizliegt legālo azartspēļu reklāmas iespējas vai ne.
"Mēs nedrīkstam runāt par aicinājumiem uz spēli vai šāda veida reklāmu. Tai ir jābūt vairāk informatīvai reklāmai, lai tiešām Latvijas iedzīvotāji primāri zinātu, ka ir šādi licencēti interneta azartspēļu operatori. Lai cilvēks nemeklētu iespējas, kur uzspēlēt un nokļūtu nelegālā vietnē, kuras ir gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodās.
Šie ārvalstu operatori reklamējas un tiešām ļoti mērķēti reklamējas Latvijas iedzīvotājiem, lai viņus sev piesaistītu. Tas, protams, ir milzīgs risks,"
atzina Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa atzina, ka ministrija apzinās problēmu, ka nelegālie interaktīvo azartspēļu operatori brīvi Latvijā reklamējas.
"Diemžēl televīzijā translējot pēc būtības citam tirgum virzītu saturu, tajā parādās arī azartspēļu reklāmas. Šo problēmu mēs esam apzinājuši. Un tāpēc pamatnostādnēs mēs esam aicinājuši vērtēt, kā reklāmas aizliegums tiek ievērots, kā tas darbojas. Un, ja tas tomēr nedarbojas pēc būtības, tad būtu jāvērtē izmaiņas šajā regulējumā. Bet, protams, šis ir ļoti sensitīvs jautājums – it īpaši no Veselības un Labklājības ministrijas puses," norādīja FM pārstrāve.
Proti, ka reklāmas atļaušana to ieskatā varētu radīt lielāku azartspēļu tirgus pieaugumu un iespējams problēmas nākotnē, ja personas neapzinās, ka tām rodas atkarība no azartspēļu spēlēšanas.
